Sieru ēdam trīsreiz vairāk 0
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 20 gadiem katrs Latvijas iedzīvotājs gadā patērēja nedaudz virs sešiem kilogramiem siera, šodien – 21,9 kilogramus. Tiesa, joprojām atpaliekam no Francijas, kur attiecīgais rādītājs ir 30 kilogrami, taču jāpatur prātā, ka tā ir vairāk nekā 700, tostarp unikālu, siera šķirņu šūpulis ar gadsimtiem ilgām šī produkta lietošanas tradīcijām, kamēr Latvijā apzīmējums “jauns siers” pirmoreiz parādījās Georga Manceļa 1638. gada vārdnīcā.
Lai kā būtu, vairāk nekā trīskārtīgs patēriņa pieaugums ir labs sasniegums, kur ievērojams pienesums ir biedrībai “Siera klubs”. Unikālai organizācijai, kas nenogurstoši lobē nozares intereses plašai auditorijai, ar interesantiem un izglītojošiem veidiem iestājoties par sieru.
Sākās ar “siera pusdienām”
Šogad biedrība svin 20 gadu pastāvēšanu, un tās pirmā un vienīgā vadītāja Vanda Davidanova atzīst, ka ar lepnumu atskatās uz divās desmitgadēs paveikto. Jautāta par sākumu, viņa teic, ka tās bijušas kādas pusdienas, kuras rīkoja no Kanādas uz dzīvi Latvijā pārbraukusī Biruta Ozola.
“Birutas kundze bija liela kulināre. Pusdienās viņa pasniedza astoņpadsmit siera ēdienus: uzkodas, zupas, sacepumus, sautējumus, salātus, desertus, kūkas, un visos ēdienos bija izmantoti Latvijā ražotie sieri! Mums – četrpadsmit cilvēku grupai – tas bija neaprakstāms pārsteigums. Toreizējais “Trikātas siera” vadītājs Juris Kļaviņš atzina, ka šāda recepšu daudzveidība jādara zināma visai Latvijai. Nolēmām, ka kaut kas jādara siera popularizēšanai, un tā tapa biedrība “Siera klubs”.”
Viens no pirmajiem pasākumiem bija Preiļos sarīkotā “Latvijas novadu siera diena”, kas vēlāk izvērtās par noturīgu tradīciju arī citās pilsētās. Līdztekus virkne citu notikumu – semināri, degustācijas, konkursi, siera rituļu ripināšanas sacensības, izdotas piecas grāmatas ar siera ēdienu receptēm, divas grāmatas ar bērnu ilustrētām un sacerētām piena pasakām, rīkotas siera tērpu skates, gleznu “Siera ceļš” izstāde, jauniešu fotoizstāde, siera un biezpiena tortu divdesmit reģionālie konkursi ar vairāk nekā divi simti dalībniecēm. Tostarp arī vinnēts un trīs gadu garumā īstenots ES projekts “Mārketinga komunikāciju programma sieram un citiem piena produktiem”. Raksti, radio un TV raidījumi – viss bija virzīts siera popularizēšanai.
Ko pērk vairāk?
Vanda stāsta, ka joprojām visvairāk pirktie ir Holandes un Krievijas tipa sieri, Preiļu “Čedars”, krāsainie Talsu rituļi un Deviņkalnu siers, kas ieguvuši pircēju uzticību ar augsto kvalitāti, teicamām kulinārijas īpašībām, nemainīgu, noturīgu garšu. Pērn augusi interese par dažādu veidu “Mozarella” sieru, īpaši par mini bumbiņām un svaigā siera bumbām, ko saimnieces izmanto arī ēdienu dekorēšanai. Patērētāji novērtējuši “Smiltenes piena” gatavoto “Burratu”, “Siera bumbas” jeb kraukšķus, bezlaktozes produktus – jogurtus, kefīru, saldo krējumu.
“Siera kluba” vadītāja lepojas, ka nozare kopumā panākusi ne tikai siera patēriņa un ražošanas, bet arī eksporta apjoma pieaugumu. Pienrūpnieki saražoja 56 200 tonnas siera, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopējā patēriņa daudzums – 41 400 tonnu (pirms gada 40 800 tonnu). Eksportam naudas izteiksmē krietns kāpums – 2020. gadā sieri pārdoti par 94 miljoniem eiro, pērn – par 107 miljoniem. Eksportēts uz Vāciju, Igauniju, Lietuvu, Rumāniju, Dāniju, Nīderlandi, Itāliju, Poliju, Maroku, Ukrainu – uz vairāk nekā 50 valstīm. Latvijā importēto sieru daudzums pērn arī nedaudz palielinājies, eksporta pārsvars pār importu ir 12,2%.
Siera dārdzības rekordi
Diemžēl vēl straujāku nozares attīstību kavēja objektīvi iemesli, kas joprojām turpinās. Pircējiem netīkama ziņa ir piena produktu cenu lēciens, dažas siera šķirnes maksā jau vairāk nekā 10 eiro/kg. Tas skaidrojams ar piena produktu ražošanas izmaksām dažādās pozīcijās. “Uzņēmumiem ir pamatotas bažas, jo samazinās patērētāju pirktspēja: mūsu uzticīgie siera cienītāji veselīgo, kvalitatīvo produktu nevarēs atļauties vai iegādāsies krietni mazāk nekā agrāk. Līdz ar to samazinās veikalu pasūtījumu apjomi, daļēji arī sortiments, un tas ir sitiens ražotājiem – arī viņiem būs jāsamazina ražošanas apjomi. Uzņēmumi, kuri uztur savus veikaliņus, lēš, ka zaudējums ir vairāk nekā 10%. Lai saražotu produktu, uzņēmumiem pat jāpiemaksā – jāstrādā ar zaudējumiem. Diemžēl ir daži uzņēmumi, ap kuriem vējo bankrota risks,” tā Vanda. Vienlaikus viņa norāda – lai cik sarežģīts būtu šis laiks, piena pārstrādes uzņēmumi negrasās padoties.
“”Siera klubs”– tie ir fantastiski cilvēki – uzņēmumu vadītāji, diētas ārsti, pieredzes bagātie un topošie pavāri, žurnālisti, skolotāji. Visi kopā gadu gaitā piepildījām sapni par siera patēriņa palielināšanu. Vienmēr esam atgādinājuši, ka lietot sieru nozīmē ne tikai garšīgi paēst, bet arī uzlabot veselību, jo šis produkts, ražots no dabas dotā piena, ir pilnvērtīga uztura papildinātājs,” rezumē “Siera kluba” vadītāja.
