Par 5 – 7 eiro centiem kritusies piena iepirkuma cena, veikalos nemanām 6
Latvijā pēdējos mēnešos par 5 – 7 eiro centiem krita piena iepirkuma cena, tomēr uz cenu zīmēm veikalos šādu tendenci neredzam. Gluži pretēji, pēc Centrālās statistikas pārvaldes sniegtās informācijas, aprīlī salīdzinājumā ar martu piens kļuva par 1,3% dārgāks. “Regulāri iepērkos “Rimi” veikalā Rīgā, Imantā, cenas samazinājumu piena produktiem neesmu pamanījusi. Vairāk gan pretēju tendenci,” apstiprināja uzrunātā pircēja Gundega un citi rīdzinieki.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētā profesore, Latvijas Tirgus veicināšanas centra direktore Inguna Gulbe skaidro – kopš iepirkuma cenas krituma ir aizvadīts pārāk īss laika posms (divi trīs mēneši), lai izmaiņas parādītos cenu zīmēs. “Veikali ar piegādātājiem slēdz piegādes līgumus vien vairākas reizes gadā. Tas ir tikai normāli, ja piena produktu ražotāji kādu laiku pelna uz zemāku iepirkuma cenu rēķina, tāpēc ka viņi arī cieš zaudējumus tad, kad iepirkuma cena kāpj, bet veikalā produktu cenu celt tik ātri neizdodas,” skaidro I. Gulbe. Viņa arī piebilst – pēdējos mēnešos nav bijis jūtama sabiedrības spiediena piena produktu cenas samazinājumam, kas arī esot svarīgs cenas maiņas nosacījums.
Patlaban pircējs varot būt daudzmaz drošs, ka agrāk vai vēlāk (pēc šā brīža prognozēm jūlijā) vismaz siera cena Latvijā kritīs aptuveni par desmit procentiem, taču piena ražotājiem prieka maz. Iemesls – Krievijas piemērotās sankcijas pret Vāciju, Nīderlandi un Poliju, kas lielā mērā liedz šo piena produktu eksportu uz kaimiņvalsti. Tādējādi Eiropā, kur gaida kvotu atcelšanu nākamajā gadā, aizvien vairāk kāpina ražošanu, līdz rodas piena pārpalikums, ko pārstrādā iebiezinātajā vājpienā.
Bet iebiezināto vājpienu pārdod citās valstīs, kur to izmanto par daudzu piena produktu, tostarp siera un biezpiena izejvielu. Pārrēķinot iebiezinātā vājpiena cenu piena cenā, viena kilograma cena ir mazāka nekā 16 centi. Salīdzinājumam – vidējā piena iepirkuma cena valstī ir aptuveni 30 centi. Tātad pārstrādes uzņēmumiem ir izdevīgāk pirkt iebiezināto vājpienu no Vācijas, nevis sadarboties ar vietējiem zemniekiem. Nav gan zināms, cik ilgi zemā cena vājpienam turēsies. Tās kritumu izraisīja Krievijas tirgus slēgšana aptuveni 90% Vācijas piena produktu eksportētāju, arī Nīderlandes un Polijas piena produktu ražotājiem.
Piemēram, siera vai citu produktu ražošanā no Vācijas vesto iebiezināto vājpienu izmanto “Food Union” grupas uzņēmums “Rīgas piena kombināts”, a/s “Cesvaines piens”, a/s “Limbažu piens”, a/s “Smiltenes piens”. Tas ļauj šiem uzņēmumiem ražot lētākus produktus un maksāt mazāk par piena izejvielu vietējiem ražotājiem.
Cik liels ir iepirkums? A/s “Rīgas piena kombināts” valdes priekšsēdētājs Normunds Staņevičs atklāj – tas veido aptuveni 5% no kopējā pārstrādātā piena daudzuma. Uzņēmums no iebiezinātā vājpiena ražojot piena pulveri, ko pārdod eksporta tirgos. N. Staņevičs skaidrojumā redakcijai norāda – piena iepirkuma cena aizvien ir tik augsta, ka neļauj ar peļņu ražot piena produktus. Īpaši liela pieprasījuma gadījumos iebiezināto vājpienu izmantojot arī Smiltenē.
Pēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītība centra pērn veiktā piena pašizmaksas aprēķina, pašizmaksa ir aptuveni 30 eiro centu liela. Eksperti paredz tālāku piena iepirkuma cenas kritumu vasarā. Situācija lauksaimniekiem patlaban nav vēl kritiska, tomēr tā var saasināties. Tad priekšrocības būs tiem zemniekiem, kas darbojas kooperatīvos ar savu pārstrādi, jo tie lauksaimnieku produkciju pirkt neatteiksies. Bet veikalos cenas kritumu kādu laiku neredzēsim.
No aptaujātiem lielveikalu tīkliem “Elvi” pieteikumus no piegādātājiem par piena produktu cenas samazinājumu nav saņēmis, “Rimi” viens piegādātājs pieteicis cenas samazinājumu vienam produktam, kas kopš maija jau darbojas. Bet “Maxima” komunikācijas vadītājs Jānis Beseris norādīja, ka “aprīlī tirgū bija vērojams neliels samazinājums svaigpiena cenām, taču pagaidām no piegādātājiem neesam saņēmuši informāciju par piena produktu cenu samazināšanu. Taču, ja svaigpiena iepirkumu cenas samazinājums būs stabils un šāda tendence saglabāsies, tad diezgan droši var teikt, ka cenu samazinājums šiem produktiem būs redzams arī veikalu plauktos.”
