4
Slazdi − humānāk?
Vienīgais veids, kā noķert grauzējus nenogalinot, ir slazdi – mājiņas, kam durtiņas aizcērtas, kad grauzējs sācis mieloties ar ēsmu. Šie slazdi ir visai dārgi (maksā, sākot no 20 eiro).
Veikalos piedāvā trīs veidu – metāla, koka un plastmasas – slazdus ar atsperes mehānismu. Lai gan darbības princips ir vienāds, tie tomēr atšķiras, un jāiemanās arī uzstādīt. Koka slazdiņi ir vislētākie, pelēm tos var nopirkt par 0,40 eiro, žurkām – par 1,50–2 eiro. Liela problēma ir kvalitāte, un, nepielabojot, neregulējot metāla adatiņas, slazdi darbojas slikti. Eksperimenta laikā peles biežāk noēda sieru, nekā uzķērās. Žurkām tie nav piemēroti, jo neapstrādāts koks uzsūc smakas, ko nevar nomazgāt. Dzīvnieks jūt noķertās māsas asinis un netuvojas slazdam.
Plastmasas slazdus var viegli iztīrīt, uzstādīt un itin labi izķert mazās peles, bet pagrabā, kur saimnieko gan peles, gan žurkas, lielie grauzēji piekopj kanibālismu – izēd slazdā noķertās peles smadzenes un vēdera orgānus. Nepatīkami pēc tam tīrīt atliekas un mazgāt asinis!
Žurkām der vienīgi metāla slazdi. Veikalos nopērkamajiem atsperes mehānisms gan krietni jāuzlabo, reizēm pat jānomaina adatiņa. Ja to prot, žurkas var ātri izķert, it īpaši šķūņos un pagrabā. Taču metāla lamatas var būt bīstamas cilvēkam, jo malām ir asas šķautnes, bet sitiens – gana stiprs. Trāpot viducī, pirksts tiks nopietni bojāts, tāpēc jāliek vietās, kur cilvēks vai mājdzīvnieks nevar nejauši uzkāpt.