Foto. Siera svētkiem Rēzeknē laba pēcgarša 0
Biedrības “Siera klubs” gada vērienīgākais notikums “Latvijas novadu Siera diena” nu ir izskanējis. Svētki kā siera rituļi izripināti pa Latvijas lielākajām pilsētām: ir būts Preiļos, Limbažos, Smiltenē, Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Kuldīgā, Mālpilī, Valmierā, Cēsīs, līdz beidzot fināls nosvinēts Rēzeknē – pilsētas svētkos 4. augustā. Pasākums notika jau sešpadsmito reizi, un šoreiz tas rīkots sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Rēzeknes pašvaldību un pašvaldības aģentūru “Kultūras un tūrisma centrs”.
Rēzeknē bija iespēja nogaršot un iegādāties apmēram 70 sieru šķirnes un veidus. Ne tikai dižtirgū, bet arī sieru meistardarbnīcā, ēdienos, dāvanās, sacensībās un konkursos sacentās AS “Smiltenes piens”, AS “Jaunpils pienotava”, AS “Limbažu siers”, PKS “Straupe”, AS “Talsu piensaimnieks”, AS “Lazdonas piensaimnieks”, SIA “ELPA”, zemnieku saimniecības “Vecsiljāņi” un citu ražotāju produkti.
Kādi var būt Siera svētki bez degustēšanas? Siera dienas apmeklētāju garšas kārpiņas šogad pārsteidza “Latgolys golds” vadītāja Andra Mejera vārītā senā latgaļu zupa ar kāļiem, bebra gaļu un Smiltenes sieriem un pavāra Haralda Sauša gatavotie siera pamatēdieni: sieru cepa un grilēja, kārtējo reizi pierādot, ka tas sader ar jebkuru produktu. Ar bagātīgām siera platēm visus pārsteidza pavāre Ilva Liepniece. Ilva dzīvo un strādā Aucē, taču viņas dzimtā puse ir Jersika, un Ilva ar lielāko prieku piekrita atbraukt uz Rēzekni. Arī sieru plates ir mākslas darbs – izcila pavāra prāta un roku veikluma sasniegums. Ilvai siera plates bija krāšņas, tajās “ziedēja” Jaunpils, Kazdangas, Smiltenes un Straupes sieru “rozes”.
Rēzeknē varēja apskatīt arī “Gotiņu parādi”, ko izveidojuši profesionālo mācību iestāžu jaunieši, bet pirmoreiz tika demonstrēts sieru kārvings jeb sieru dekoratīvā griešana. Šo mākslu pārzina Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma skolotāja Irina Duvanova, un viņa savā prasmē dalījās ar Siera svētku apmeklētājiem, izdaiļojot Limbažu “Sole Grosso” rituli, Smiltenes Holandes siera kluci, Straupes Jāņu sieru, kā arī Jaunpils un Talsu sierus.
“Man bieži jautā, kāpēc “Siera klubs” rīko Siera svētkus. Un atbilde ir nemainīga: šis pasākums ir mūsu gada lielākais un svarīgākais notikums, kad varam, tūkstošiem dzirdot, pateikt paldies: gan zemniekiem – piena gādātājiem, gan piena pārstrādes uzņēmumiem, gan siera patērētājiem. Latvijā ir daudz produktu, bet ne visiem ir svētki. Sieram ir! Tas nozīmē, ka siers ir ne tikai garšīgs un veselīgs, bet svarīgs Latvijai kā turības vairotājs, kā mūsu valsts vārda popularizētājs tālu aiz tās robežām,” rezumē biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.
Foto: Siera klubs
Siera patēriņš aug
* 2017. gadā saražotas 44 700 tonnu siera (salīdzinājumam, 2014. g. – 37 000 tonnas)
* 2017. gadā eksportētas 18 400 tonnas (2014. gadā – 15,2 tūkst. t).
* 2017. gadā viens iedzīvotājs patērējis 19,4 kg siera (15 gadu laikā patēriņš gandrīz trīskāršojies).
* 2018. gada 1. pusgadā saražotas 23 300 tonnas siera, kas ir par 10% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā.
* 2018. gada 1. pusgadā eksporta apjoms pieaudzis par 12%. Latvijas sierus eksportē uz 47 valstīm.
Avots: CSP
