Siera ritulis veļas arvien lielāks; pērn – ražošanas rekords 0
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati, pērn siera ražošana Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugusi par 7%, pirmo reizi pārsniedzot 50 000 tonnas.
Lielāko artavu nozares attīstībā iegulda AS “Preiļu siers”, AS “Latvijas piens”, SIA “Limbažu siers”, SIA “Jaunpils pienotava” un citi uzņēmumi.
Būtiski, ka aug siera šķirņu skaits, kas nu jau, pēc pieticīgiem aprēķiniem, pārsniedz vairāk nekā 150 šķirnes, ko sagādā gan lielie pienrūpnieki, gan mājražotāji.
Lai gan pircēju grozā lielākoties iegulst Krievijas un Holandes tipa sieri, tomēr labprāt tiek izgaršoti arī citi.
Tiesa, daudzi no jaunajiem sieriem pēc izskata un konsistences nav īsti tradicionāli.
Piemēram, “Jaunpils pienotava” trāpījusi desmitniekā ar savu “Cepamsieru”, kā arī ar siera bumbām un siera standziņām. Savukārt “Trikātas pienotava” radījusi lietošanā ērto kausēto zilā pelējuma sieru. SIA “Top Food” attīsta kraukšķīgo sieru līniju, ko lietot čipsu vietā, bet saldummīļiem ir konfekšu alternatīva – “Deserta siers”, ko ražo “Latgales piens”, kā arī vairāki mājražotāji.
Interesanti, ka siera ražošanā vērojams kaņepju bums, jo šī auga sēkliņas izmanto vairāki siera meistari. Piemēram, “Sierštellei” ir kaņepju siers, “Latgales pienam” ir”Latgales siers ar kaņepēm”, nemaz nerunājot par mājražotāju daudzveidīgajiem piedāvājumiem.
Ierindā joprojām turas arī ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā iekļautais “Jāņu siers”, kas pērn kopumā saražots vairāk nekā 200 tonnu apjomā, kas ir par 28 tonnām vairāk nekā vēl pirms gada. Lielāko pienesumu devusi AS “Rankas piens” kur pērn saražota lauvas tiesa no kopējā apjoma jeb 113,58 tonnas. Tam seko “Valmieras piens” – 39 tonnas, “Jaunpils pienotava” – 26 tonnas, “Lazdonas piensaimnieks” – 11,15 tonnas, kooperatīvs “Straupe” – 8,8 tonnas, bet sarakstu noslēdz kooperatīvs “Dundaga” ar 1,73 tonnām.
“Man prieks, ka arī Jāņu siers pērn saražots par 28 tonnām vairāk nekā aizpērn. Tiesa, ražotāji spētu sagādāt vēl vairāk šī siera, ja vien lielveikalu ķēdes mainītu savu pieeju un tirgotu Jāņu sieru nevis no 1. jūnija faktiski tikai mēnesi, bet gan no 1. aprīļa līdz pat 1. septembrim,” tā “LA” teic biedrības “Siera klubs” vadītāja Vanda Davidanova.
Viņasprāt, Jāņu siers tiek diskriminēts, jo to beigu beigās pērkot ne tikai Līgosvētku nedēļā, bet arī citos mēnešos.
“Praksē ir tā, ka ražotāji savos veikaliņos Jāņu sieru tirgo visu gadu, taču lielveikalu partijām pēc 1. jūlija nomaina etiķeti pret “Ķimeņu sieru”. Tas ir absurds, jo garša un sastāvs taču ir tas pats! Uzņēmumi agrāk uzskatīja, ka Jāņu sieru ēd tikai Līgo svētkos, tomēr paklausīja mūsu ieteikumiem, pagarināja tirdzniecības laiku un tā lieta aizgāja. Taču tagad ar nosaukuma maiņu iebraucam otrā grāvī,” norāda V. Davidanova.
Starp citu, maijā Latvijā ieradīšoties pārstāvji no Briseles, kuri pārbaudīs, kur un kā tirgo ES reģistra produktus, tostarp – arī Jāņu sieru.
Vai ar pirkumu atbalstāt vietējos siera ražotājus?
