Siena talkā sakopj aizsargājamas pļavas Ķemeru parkā 0
Aizvadītajā sestdienā un arī šajā otrdienā Ķemeru nacionālajā parkā norisinājās tradicionālā siena talka, kuras laikā sakoptas parka pļavas, informē Ķemeru nacionālā parka fondā.
Siena talkā otrdien kopā ar čaklajiem palīgiem no Valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiāles “Kauguri”, kā arī dabas zinību studentiem no Francijas un Šveices sagrābts un aizvests sien no vairākām meža ieskautām pļavām Jūrmalā, Aklā ezera apkārtnē.
Talka rīkota pļavās, kuras ir īpaši retas un aizsargājamas gan Latvijas, gan Eiropas mērogā un kurām pareiza un regulāra apsaimniekošana ir īpaši būtiska. Talcinieku možais gars ļāva pārsteidzoši īsā laikā pabeigt plānotos darbus un atpūtas brīžos dziedāt dziesmas kopā ar folkloras kopu “Mare”, bet radošajās darbnīcās veidot visdažādākos mākslas darbus no siena.
Līdzīga siena talka Ķemeru nacionālajā parkā notika arī sestdien, 2. augustā, un tajā piedalījās vairāk nekā 20 cilvēku, tostarp arī ģimenes ar bērniem.
Šādu talku rīkošana, nodrošinot nozīmīgu dabas vērtību, ainavas un latviskā kultūras mantojuma saglabāšanu Ķemeru nacionālajā parkā uzsākta 2013. gadā, un uzreiz piesaistīja cilvēku interesi. Šogad dalībnieku bija vēl vairāk – gan lieli, gan mazi latviešu un citu tautību cilvēki.
“Jāņem vērā, ka šobrīd ES līmenī notiek aktīva diskusija par izmaiņām zālāju apsaimniekošanas metodēs – iespējams, ka nākotnē zāle no visiem zālājiem būs jāaizvāc, nepieļaujot smalcinātas zāles atstāšanu turpat uz vietas. Līdz ar to, ir gandarījums, ka Ķemeru nacionālajā parkā šī metode, lai arī pagaidām ļoti nelielos apjomos, tomēr jau tiek pielietota īpaši vērtīgu zālāju saglabāšanai. Talkas rīkotāji saka vislielāko paldies visiem talku dalībniekiem un cer uz tikšanos nākamgad, vēl kuplākā pulkā!,” atzīmē parka fonda pārstāve Vita Caune.
Talku sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi rīkoja Ķemeru nacionālā parka fonds Jūrmalas domes finansētā projektā “Daba kā platforma dažādu sabiedrības grupu integrēšanai caur aktīvu iesaistīšanos aizsargājamu dabas vērtību saglabāšanā un ar tām saistītā latviskā kultūras mantojuma iepazīšanā”.
Ļoti mitras pļavas kaļķainās augsnēs, tostarp arī notikušo siena talku vietās sastopamais ES nozīmes biotops – “Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs” – vēsturiski izmantotas galvenokārt pakaišu pļaušanai, jo tās izžūst un ir nopļaujamas tikai vasaras otrā pusē, kad zāle ir pāraugusi un vairs nav izmantojama lopbarībai. Samazinoties lauksaimniecības apjomiem, tās bija arī pirmās pļavas, kuru apsaimniekošana pārtraukta.
Pateicoties kaļķainajai augsnei, šīs pļavas ir bagātas ar dažādām savvaļas orhideju sugām un citiem retiem augiem. Latvijā ir saglabājušies vien apmēram 13 kvadrātkilometri šo mitro un vērtīgo zālāju. Lielākās platības atrodamas Ķemeru nacionālajā parkā un Liepājas ezera apkārtnē. Ķemeru nacionālajā parkā daudzas no aizsargājamām pļavām atrodas grūti pieejamās vietās mežos, kur mehanizēta siena savākšana ir apgrūtināta vai nav iespējama.
