Gaišs skats uz nākotni 34
Lai ārvalstu studentu iejušanās mūsu sabiedrībā noritētu veiksmīgāk, izveidota organizācija “Erasmus Student Network” (ESN).
– Mūsu mērķis ir ārzemju un apmaiņas studentu integrācija uzņemošajā valstī – vēlamies veidot tolerantu, demokrātisku un vienotu sabiedrību. Ikdienā mēs rīkojam dažādus pasākumus ārzemju studentiem, piemēram, izbraucienus pa Latviju un kaimiņvalstīm, – saka “ESN Rīga” prezidente Anda Zamure. Viņa uzsver, cik sarežģīta ir komunikācija starp latviešu un ārvalstu studentiem: – Studenti dažkārt ir pārsteigti par to, cik noslēgti un nerunīgi mēs, latvieši, reizēm esam, bet ar laiku pierod. Vairāk viņi uzturas viens otra kompānijā, mazāk ar latviešiem, tomēr mēs, organizācijas biedri, esam tie, kas cenšas šo atgriezenisko saiti veidot. Protams, pastāv valodas barjera, īpaši ar vecāka gadu gājuma cilvēkiem, piemēram, universitātes darbiniekiem. Nav jau arī tā, ka kāds tiek speciāli atraidīts, vienkārši latviešu studentiem par atbraucējiem interese ir maza. Tomēr pēc laika, padzīvojot šeit, studenti to saprot un pieņem, un daži arī izveido ciešas saites ar latviešu draugiem.
Valodas barjera ir liela problēma, tomēr ir arī nopietnāki sarežģījumi: – Lai gan retāk, tomēr joprojām ir gadījumi, kad diskriminē studentus izklaides vietās, īpaši tos, kas izskatās eksotiskāki nekā vidējais latvietis, pieprasot papildu samaksu vai atsakoties ielaist iekšā, bet tas ļoti atkarīgs no iestādes darbinieku inteliģences līmeņa – pāris vietas Vecrīgā tiešām ir zem katras kritikas. Šādus gadījumus cenšamies piefiksēt un brīdināt studentus, jo mūsu mērķis ir izskaust nelāgo praksi. Tomēr palēnām situācija kļūst labāka – studentu ar katru gadu paliek arvien vairāk, un vietējie iedzīvotāji sāk viņus ievērot un pieņemt kā daļu no sabiedrības. Jāskatās arī, par kuru Rīgas vai Latvijas daļu mēs runājām – varu godīgi atzīties, ka es neiesaku studentiem daudz laika pavadīt Maskavas forštatē vēlu vakaros, jo tur var apgrozīties tāda sabiedrība, kam viņi liksies nepieņemami – šādi viens indiešu students tika fiziski iespaidots, jo pastaigājās pa “nepareizo” Rīgas daļu.
ESN cenšas arī latviešu studentus mudināt uz aktīvāku komunikāciju, jo ir vajadzīga iesaiste no abām pusēm.
– Daudzi ārvalstu studentus neuztver nopietni, bet tas nav pareizi, jo nav nozīmes, ka viņi te ir uz pāris mēnešiem vai gadiem. Tas ir dzīvs cilvēks, kas ir pelnījis, lai viņu uzklausa un viņam palīdz, vienalga, kāda viņam ir ādas krāsa vai valoda. Un ārzemnieki ir sajūsmā par mūsu valsti, tieši par valsts svētkiem, cik patriotiski esam, kādas lielas svinības rīkojam. Viņi jau vēlas būt daļa no sabiedrības, – uzsver Anda Zamure.
Taču ikdienā jārisina dažādi sarežģījumi, jo tomēr kultūras un cilvēki ir tik ļoti atšķirīgi. Kā piemērus Anda min reliģiju, stingro audzināšanu, dažādību uzskatos.
– Meitenes no Āzijas valstīm ir atteikušās no komunikācijas ar puisi, nepieņem puiša palīdzību. Dažus studentus vecāki pavada uz skolu, ļoti pieskata, nebrīdina par savu ierašanos. Latviešus savukārt šokē gaisa bučas uz vaigiem, kas raksturīgas frančiem un dienvidniekiem. Toties ārzemniekiem dīvaini šķiet mūsu apskāvieni. Un viens komisks stāsts – studenti, ieraugot lielo “Origo” uzrakstu, domā, ka tā Rīgas vārdu raksta latviski, vai arī ka tas ir mūsu galvaspilsētas nosaukums. Un, protams, mūžīgi ir sarežģījumi atrast dzīvesvietu, bet tam ir domāts ESN norīkotais “badijs”, palīgs, kurš konsultē un palīdz risināt situācijas.
