Pieņemt tādus, kādi esam 34
Simona Šjadīte studiju gados dzīvoja kopmītnēs, kur iepazinās ar ļoti daudziem ārvalstu studentiem: – Vienmēr esmu ieinteresēta izprast citas kultūras un cilvēkus. Es tiešām priecājos, ka arī mūsu valsts kļūst atvērtāka, tā mainās, kļūst multikulturāla. Pirmā problēma, kuru saskatīju, kad iepazinos ar ārvalstu studentiem, – viņi ir šokā par mūsu sabiedriskajām tualetēm. Daudzu valstu pārstāvjiem pēc tualetes apmeklējuma ir jānomazgājas tā saucamajā bidē. RSU labierīcībās tādas ekstras ir iekļautas, bet lielākoties sabiedriskajās tualetēs par ko tādu var tikai sapņot. Tad nu tie studenti nēsā līdzi burkas ar ūdeni, lai var noskaloties. Bet tiešām jāatzīst, ka tā ir problēma – reizēm pat tāda lieta kā tualetes papīrs un ziepes pie izlietnes ir retums. Studiju laikā sadraudzējos ar indietēm un ķīnietēm. Viena no indiešu meitenēm tieši mācību gados pievērsās islāmam. Viņa bija ļoti atsaucīga, nenosodīja citas kultūras, bet es brīžiem jutos ļoti neērti, jo staigāju drēbēs, kuras nenosedz visas ķermeņa daļas, piemēram, svārkos. Kad viņa klauvēja pie durvīm, es mudīgi vilku bikses un džemperi, jo zināju, ka viņu kultūrā visam jābūt nosegtam, bet pēc laika sapratu, ka tādā veidā es sevi izmainu – un mēs galu galā visi taču neesam vienādi. Pastāstīju, kā jūtos, un tad mēs visi kārtīgi izsmējāmies, jo, kā izrādās, viņi, ārzemnieki, jūtas tāpat. Galvenais ir komunikācija, visu var izrunāt. Un, manuprāt, tas ir tik īpaši, ka katram ir savas vērtības un principi – nevajag to slēpt.
