Integrācija nenotiek 34
RSU maģistra studiju programmas “Komunikācija un mediju studijas” vadītāja Ilva Skulte ir novērojusi, ka ārzemju studentu integrācija mūsu sabiedrībā nenotiek:
– Integrācija ir ļoti minimāla. Studenti nav ieinteresēti integrēties, viņi šeit vienkārši mācās. Jā, kaut kādas latviešu valodas zināšanas viņiem ir, bet neredzu vēlmi to mācīties. Un tas viņiem liedz apgūt mūsu kultūru, piemēram, viņiem nav motivācijas aiziet uz teātri, koncertu, bet tas jau būtu sīkums – viņi vienkārši nejūt šo vidi, un tas mani skumdina. Esmu diezgan pārliecināta, ka lielākā daļa pat nezina, kas ir Latvijas Valsts prezidents. Ilva, diendienā strādājot universitātē, bieži saskaras ar ārzemju studentiem un pamana, ko viņi dara, ar ko kopā pusdieno un mācās: – Viņi neiedraudzējas ar latviešiem. Tādi gadījumi ir ļoti reti – viņi veido savas grupiņas. Ļoti reti ēdnīcā redzu, ka ārzemju studenti pusdienotu kopā ar latviešu studentiem. Bet nevar jau apgalvot, ka tā ir ārzemnieku vaina. Profesore uzskata, ka daļa šīs situācijas atbildes ir arī mūsu sabiedrības nespējā pieņemt citu valstu pārstāvjus:
– Iespējams, mēs paši neesam atvērti. Problēma ir normu trūkumā, tajā, kā traktējam ārzemniekus. Ārzemnieks – tas ir kaut kas nepierasts. Nu un, ka viņš kopā ar tevi sēž seminārā, ka viņam ir jārisina tie paši uzdevumi un problēmas? Tāpat latviešu studenti kautrējas, nezina, vai drīkst uzrunāt to svešo vai ne. Cilvēki nemāk atrast pareizo komunikāciju.
Ilva, kura vada seminārus arī tieši par kultūru atšķirībām – tajos kopā sanāk gan latviešu, gan ārzemju studenti –, ir pamanījusi, ka ārzemnieki domā: mēs esam nepieklājīgi:
– Viņi visi kopā reiz nosprieda, ka latvieši ir nepieklājīgi, bet viņi to neteica kritiski vai ļauni, tas vienkārši bija tāds novērojums, atšķirība, kuru viņi bija ievērojuši savas pieredzes dēļ. Viena dāņu meitene man teica, ka latviešiem vārdi “piedodiet” un “atvainojiet” laikam ir par garu, lai tos tik bieži izrunātu.
Ārzemju studenti nav naidīgi noskaņoti, viņi redz problēmu, bet uz to skatās iejūtīgi: – Viņiem pietrūkst, ka neuzsmaida, neatvainojas, nepasveicina. Manuprāt, lielākā problēma ir normas, kuras mums katram ir citādas.
Kopumā ārvalstu studenti esot ļoti centīgi, reizēm studiju procesam pat traucē tas, cik zinoši viņi ir: – Tie, kas brauc mācīties uz citu valsti, nav vidusmēra studenti. Viņiem ir ļoti labi rezultāti, liela interese mācīties. Piemēram, franču studenti vienmēr sīki un smalki uzzina visus nosacījumus, kas jāpilda, lai pasniedzējs būtu apmierināts ar darbu. Nekad nav bijis iemesla novērtēt paveikto mazāk par astoņām ballēm. Ārzemju studenti nereti ir daudz motivētāki. Un jāatzīst, ka viņi tiešām ir pieklājīgi – no latviešu studentiem saņemu anonīmas vēstules par to, cik mana angļu valoda ir briesmīga, bet ārzemju studenti vienmēr iedrošina mani runāt angliski.
