Aiješa Safa – 21 gadu veca studente, arī no Indijas. Viņa Latvijā dzīvo jau pusotru gadu. Lai gan no šīs pašas tālās valsts, viņas novērojumi un uzskati ir pilnīgi citādi. 34
– Man nevajag latviešu valodu, jo es šeit nestrādāju. Vecāki dod man naudu, un es nestrādāšu, līdz pabeigšu skolu.
Aiješa laiku pavada iepērkoties, un lielākās grūtības, ar kādām viņa saskaras, ir saistītas ar studiju procesu Rīgas Stradiņa universitātē (RSU):
– Es studēju medicīnu. Izvēlējos mācīties Latvijā, jo šeit studēt ir daudz lētāk nekā citās valstīs. Vienīgos sarežģījumus rada mācības – ļoti daudz darba, problemātiski ar visu tikt galā.
Meitene nav pamanījusi, ka komunikācija ar latviešiem būtu sarežģīta, jo viena no viņas tuvākajām draudzenēm ir no Latvijas.
– Jā, protams, latvieši ir citādi, bet daudzi, kurus es pazīstu, ir ļoti jauki. Latvija vispār ir citāda – tā ir daudz mazāka nekā Indija, te ir daudz mazāk ko darīt, nav īpaši daudz vietu, kur aizceļot. Un viss ir ļoti dārgs, lai gan studijas ir lētas. Bet vismaz tas ir kaut kas jauns…
