Kāpēc jūs nesmaidāt? Ārzemju studenti Latvijā nejūtas gaidīti 34
“Kāpēc viņi nesmaida?” šādu jautājumu par mums, latviešiem, uzdod gandrīz visi ārvalstu studenti, kuri mācās Latvijā. Galvenais novērojums – latvieši nav draudzīgi un atvērti komunikācijai. Kā studenti iedzīvojas vietā, kur lielākoties nejūtas gaidīti?
Dzīve citā pasaulē
Nav jau noslēpums, ka dzīve citā valstī var būt biedējoša – cita valoda, cita vide, kultūra, jauni cilvēki – ne visi tam ir gatavi. Atceros, ka man bija lieliska iespēja studēt un spēlēt tenisu ASV par velti – un tur studijas maksā ap 40 000 EUR gadā. Toreiz arī trenere teica – lūdzu izmanto iespēju, ne visiem tāda ir! Bet es nobijos no attāluma, kāds mani šķirtu no mājām. Tomēr lielai daļai jauniešu tas nav šķērslis – viņi dodas uz otru pasaules malu, lai iegūtu izglītību, bet, protams, ceļā uz to jāsastopas ar sarežģījumiem.
Dilprīts Singhs ir students no Indijas, kurš mācās RTU. Viņš šeit ir pirmo gadu, bet jau saskāries ar dažādām ikdienišķām problēmām, piemēram, meklējot dzīvesvietu. – Man ir sajūta, ka cilvēki nelabprāt izīrē dzīvokļus ārzemniekiem. Viņu arguments ir – “nekādu studentu”, bet man šķiet, ka tas tomēr ir tādēļ, ka esmu indietis.
Tomēr jaunietis pret Latviju ir ļoti pozitīvi noskaņots, nenožēlo, ka atbrauca un jau domā par mācībām maģistrantūrā.
Dilprīts naudu no vecākiem neprasa, tāpēc ļoti vēlējās atrast darbu, lai pats varētu nopelnīt sev iztiku.
– Tas bija vēl viens grūts uzdevums, jo lielākā daļa darba devēju meklē cilvēku pilnai slodzei, kā arī tādu, kas runā latviski un krieviski. Valodas barjera laikam ir lielākais šķērslis daudziem ārvalstu studentiem. Bet man paveicās un es strādāju “Pakistan kebab” – gatavoju ēdienu.
Students skaidro, ka Indija, saprotams, ir ļoti atšķirīga – tā ir tik liela, cik visa Eiropa kopā, līdz ar to arī kultūras dažādas, laikapstākļi citādi, ēdiens ir ļoti atšķirīgs, bet Dilprītam pret atšķirīgo Latvijā nav nekādu iebildumu:
– Ja godīgi, man šķiet, ka viss ir atkarīgs no tā, kāds tu esi cilvēks. Ja būsi noskaņots pozitīvi, viss būs labi – cilvēki nereti problēmas rada sev paši. Nenoliegšu gan, ka latvieši mēdz būt konservatīvi, nedraudzīgi… Man bija viens incidents, kad Jaungada naktī gāju pa ielu un visiem novēlēju laimīgu Jauno gadu – daudzi pasmaidīja, daži novēlēja to pašu, bet viens puisis sāka mani apsaukāt. Es to visu cenšos pārāk neņemt pie sirds. Ir arī jauki cilvēki, piemēram, Centrāltirgū pārdevēja sāka ar mani draudzīgi pļāpāt, jokot, un, neraugoties uz to, ka viņas angļu valoda nebija lieliska, mēs sapratāmies.
Dils cenšas iemācīties latviešu valodu, kaut vai nedaudz, jo tā viņam šķiet interesanta. Tāpat viņš apmeklē dažādus pasākumus, cenšas iesaistīties mūsu ikdienas dzīvē:
– Būšu atklāts – vēl nezinu neko daudz par jūsu valsts vēsturi, bet es piedalījos lāpu gājienā 18. novembrī – tie ir jūsu svētki, un es vēlējos svinēt kopā ar jums.
