“Šie ir milzīgi skandāli, vecos laikos pat viens šāds tracis būtu gāzis valdību!” par sabiedrību spriež Liepnieks 0
Kariņa lidojumi, valsts kontroles ziņojumi, mistiskie trīs miljoni, aplokšņu algas vadošajā partijā, “Rail Baltica” un “airBaltic” skandāli – viss notiek mūsu, Latvijas iedzīvotāju, acu priekšā. Kā tas iespējams, ka tik daudz kļūdu pieļauts, bet valdība turpina strādāt un nekas nemainās?
“Tas nozīmē, ka sabiedrība ir kļuvusi apātiska, imūna, jo šie ir milzīgi skandāli, vecos laikos atsevišķi jebkurš no šiem skandāliem būtu gāzis valdību. Šajos apstākļos cilvēkiem, acīmredzot, izveidojusies imunitāte. Nu skaidrs, ka nevar uzbūvēt neko, skaidrs, ka visi zog, nu skaidrs. Dati rāda, ka mēs uz to vairs nereaģējam!” TV24 raidījumā “Kārtības rullis” atbild Jurģis Liepnieks, politisko procesu apskatnieks, rakstnieks.
“Tā ir laba ziņa ikvienai partijai, ka var darīt pilnīgi visu – nošauties, spļaut asinis, kārties vai atnest 10 Laimes lāčus mugursomā vai arī nedarīt pilnīgi neko, un nekas nemainīsies,” kolēģi papildina Ēriks Stendzenieks, reklāmas speciālists.
Jau ziņots, ka Baltijas valstu kopuzņēmums AS “RB Rail” parakstījis desmito līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA), kas paredz piešķirt 1,394 miljardus eiro “Rail Baltica” projekta turpināšanai visās Baltijas valstīs, tostarp Latvija saņēmusi apmēram 397 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja “RB Rail” pārstāvji.
“RB Rail” informē, ka šajā EISI finansēšanas līgumā Latvija saņēmusi apmēram 397 miljonus eiro, no kuriem 337,6 miljoni eiro ir no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) un 59,5 miljoni eiro – valsts līdzfinansējums.
Tikmēr Igaunija saņēmusi aptuveni 440 miljonus eiro, tostarp 352 miljonus eiro no EISI un 88 miljonus eiro no valsts līdzfinansējuma, bet Lietuvai kopumā piešķirti aptuveni 529 miljoni eiro, tostarp 450 miljoni eiro no EISI un 79 miljoni eiro no valsts budžeta.
Papildu līdzekļi piešķirti arī “Rail Baltica” elektrifikācijas apakšsistēmu un citu dzelzceļa sistēmu izstrādei, tostarp būvniecības uzraudzībai un verificēšanai, risku pārvaldībai un projekta vadībai. Globālā projekta aktivitātēm kopumā ir piešķirti aptuveni 28,8 miljoni eiro, tostarp 24,5 miljoni eiro no EISI un 4,3 miljoni eiro no trīs Baltijas valstu līdzfinansējuma.
Līdz ar to projektam papildu tiks nodrošināts finansējums aptuveni 1,394 miljardu eiro apmērā, no kuriem aptuveni 1,163 miljardi eiro ir EISI finansējums, bet 231 miljonu eiro līdzfinansēs trīs Baltijas valstis.
“RB Rail” norāda, ka šis ir lielākais piešķirtais ES finansējums šajā finanšu periodā un viena no apjomīgākajām piešķirtajām summām starp citiem salīdzināmas nozīmes ES infrastruktūras projektiem.
“RB Rail” uzsver, ka Latvijā galvenā prioritāte ir pamattrases būvniecība posmā no Misas līdz Latvijas/Lietuvas robežai, līdz ar to saņemts papildu finansējums apmēram 27 kilometru garam posmam. Tāpat finansējums piešķirts būvuzraudzībai un Iecavas augstsprieguma pieslēguma punkta izveidei, kā arī Skultes infrastruktūras apkopes punktam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases izbūvei Igaunijas virzienā.
Līdzekļi Latvijā paredzēti arī nekustamo īpašumu atsavināšanai Skultes posmā un dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži-Misa.
Igaunijā līdzfinansējums piešķirts pamattrases būvdarbiem, aptverot uzbēruma būvniecības darbus Sodevahe-Kangru, Kangru-Saku Harju apriņķī un Hagudi-Alu posmos. Papildu darbi plānoti Saku-Harju/ Raplas robežas un Alu-Kerpla posmos.
Lietuvā finansējums piešķirts uzbēruma būvniecības darbiem Ramigala-Berčūni un Berčūni-Jonišķēle posmos pie Lietuvas un Latvijas robežas, tostarp augstsprieguma pieslēguma punktu izveidei Panevēžā, Išorā un Ļudvinavas “Rail Baltica” transformatoru apakšstacijās, kā arī pamattrases būvniecībai Kauņas-Šētas posmā. Tāpat “Rail Baltica” aktivitātēm Lietuvā piešķirts finansējums apakšstruktūras darbiem 114 kilometru garumā posmā Kauņa-Lietuvas/Latvijas robeža.
Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāres vietniece Kristīne Malnača norāda, ka “Rail Baltica” galvenais finansējuma avots ir ES finansējums, kas tiek iegūts, konkurējot ar citiem Eiropas infrastruktūras projektu pieteikumiem.
“Latvijai un projektam ir būtiski šo atbalstu saglabāt arī nākamajā ES daudzgadu finanšu periodā. Patlaban svarīga loma ir arī projekta nacionālā ieviesēja – SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDzL) – uzkrātajai pieredzei apjomīgu būvdarbu vadīšanā. Patlaban būtiski turpināt mērķtiecīgu un pakāpenisku “Rail Baltica” izbūvi, lai projekta pirmajā kārtā Latvijai nodrošinātu pārrobežu savienojuma izveidi un demonstrētu spēju apgūt piešķirtos līdzekļus,” uzsver Malanča.
“RB Rail” pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka Rīgas posmā pieteiktās aktivitātes šajā EISI uzsaukumā nav atbalstītas. Līdz ar to darbi Rīgas centrā un pie lidostas turpinās pieejamo, iepriekš piesaistīto finansējumu ietvaros, kā arī tiek gaidīts lēmums par ES fondu pārdali no projektiem ar augstu neizpildes risku, lai pabeigtu darbus abās stacijās.
Tādējādi “Rail Baltica” projekta Latvijā īstenošanai kopumā piešķirtais EISI un nacionālais līdzfinansējums patlaban veido vairāk nekā 1,4 miljardus eiro.
Tāpat ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
