“Šie dati liecina, ka puse pensionāru nevar apmaksāt rēķinus bez palīdzības,” politiķis par iedzīvotāju aptauju 81
“Šie dati liecina, ka katrs otrais mūsu pensionārs nevar apmaksāt rēķinus bez palīdzības,” komentējot iedzīvotāju aptaujas datus, ka, pieaugot dzīves dārdzībai, trešdaļa jeb 32% Latvijas iedzīvotāju joprojām spēj finansiāli atbalstīt savus tuviniekus, TV24 raidījumā sacīja bijušais Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs.
Viņš norāda, ka tā ir gandrīz puse no pensionāriem.
“Ja vidējā pensija Latvijā ir mazāka par 400 eiro, tas nozīmē, ka katrs otrais pensionārs šodien nevar apmaksāt rēķinu bez palīdzības,” Klementjevs uzsver.
Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju aizvien spēj finansiāli atbalstīt tuviniekus
Pieaugot dzīves dārdzībai, trešdaļa jeb 32% Latvijas iedzīvotāju joprojām spēj finansiāli atbalstīt savus tuviniekus līdzšinējā apmērā, liecina bankas “Citadele” janvārī veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja.
Visbiežāk to atzinuši cilvēki vecumā no 50 līdz 59 gadiem ar ikmēneša ienākumiem, kas pārsniedz 1500 eiro.
Latvijā šī iedzīvotāju grupa ir lielāka nekā Lietuvā (23%) un Igaunijā (21%).
“Citadeles” grupas uzņēmuma “CBL Life” valdes priekšsēdētāja Anna Fišere-Kaļķe norāda, ka drošības uzkrājumi Lietuvā un Igaunijā tiek veidoti lielākā apjomā nekā Latvijā, līdz ar to arī nepieciešamība pēc finansiāla atbalsta starp Latvijas iedzīvotājiem ir augstāka.
“Ģimene un tuvinieki allaž ir pirmie, pie kā vērsties, ja nepieciešama finansiāla palīdzība,” skaidro Fišere-Kaļķe.
Vēl 3% Baltijas valstu iedzīvotāju norāda, ka savus tuviniekus šajos ekonomiski izaicinošajos laikos atbalsta ar vēl lielāku summu nekā līdz šim. Arī šajā respondentu grupā galvenokārt ir iedzīvotāji, kuru ienākumi ik mēnesi pārsniedz 1500 eiro.
Vienlaikus aptuveni katrs piektais jeb 19% iedzīvotāju Latvijā un 22% cilvēku Lietuvā un Igaunijā vairs nevar sniegt tuviniekiem atbalstu tādā pat apjomā, kā līdz šim.
Savukārt aptuveni katrs desmitais Baltijas iedzīvotājs šobrīd finansiālu palīdzību no tuviniekiem saņem pats. Šādā situācijā atrodas 9% iedzīvotāju Latvijā un Lietuvā, kā arī 10% – Igaunijā. Visbiežāk šādi atbildējuši gados jauni cilvēki – vecumā no 18 līdz 29 gadiem – un tie, kas pārsnieguši 60 gadu vecumu.
Fišere-Kaļķe uzsver, ka tuvinieku atbalsts noteikti ir laba alternatīva ātri pieejamo aizdevumu ņemšanai.
“Īstermiņa finansiālo grūtību atrisināšanai būtu jāizvairās aizņemties naudu, ja to pavada augsti procenti,” norāda “CBL Life” valdes priekšsēdētāja.
Analizējot respondentu nodarbošanos, secināms, ka visbiežāk finansiālu palīdzību no tuviniekiem Latvijā saņem studenti (27%) un aktīvos darba meklējumos esoši bezdarbnieki (28%). Līdzīgas tendences vērojamas arī Igaunijā un Lietuvā.
Tikmēr mājsaimnieces vai bērna kopšanas atvaļinājumā nodarbinātie lielāku atbalstu no tuviniekiem saņem Lietuvā (29%) un Igaunijā (27%), nevis Latvijā (13%), liecina aptaujas dati.
Finansiālu atbalstu nevienam nesniedz 15% iedzīvotāju Latvijā un Igaunijā, kā arī 17% – Lietuvā. Šādi Latvijā visbiežāk atbildējušas sievietes vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kuru ienākumu mēnesī ir robežās no 551 līdz 750 eiro.
Katrs piektais Latvijā, Lietuvā un Igaunijā norāda, ka tuvinieku lokā nav neviena, kam šobrīd nepieciešama vērā ņemama finansiālā palīdzība. Latvijā šī atbilde visbiežāk reģistrēta Rīgā, Pierīgā un Zemgalē dzīvojošajiem.
Aptauju par finansiālas palīdzības sniegšanu tuviniekiem banka “Citadele” kopā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veica janvāra sākumā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 cilvēkus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
