Pēdas pēckara Argentīnā 2
Šajā vietā noslēpumainajam stāstam par ģeniālā jaunā itāļu fiziķa pazušanu it kā varētu likt punktu. Taču… 1950. gadā tajā uzradās jauni papildinoši un gluži negaidīti fakti. Raugi, Argentīnā ieradās Čīles fiziķis Karloss Rivera, kopā ar kādu padzīvojušu sievieti noīrējot dzīvokli. Bet reiz, uzkopjot istabu, kalpotāja istabā uz galda ievērojusi kaut kādus papīrus, kuros minēts Etores Maijorana vārds. Kalpotāja teikusi, ka viņas dēls bijis labi pazīstams ar cilvēku, kuram ir tāds vārds.
Rivera juties ļoti ieinteresēts, sācis iztaujāt sievieti, taču viņa neko vairāk nav varējusi pavēstīt. Drīz čīliešu fiziķim nācies aizbraukt no Argentīnas. Kad viņš atgriezās, interese par Etori nebija noplakusi, taču tagad jau viņš vairs nevarēja atrast šo sievieti. Lai arī viņš itin nemaz nemeklēja itāļu fiziķi kaut kā mērķtiecīgi un īpaši, tas nebija viņa viens no galvenajiem uzdevumiem, tomēr viņš nejauši uzdūrās citām pazudušā Etores pēdām.
Tas notika 1960. gadā. Rivera pusdienoja kādā argentīniešu restorānā un, pats to pat lāga neapjaušot, mehāniski uz papīra salvetes rakstīja kaut kādas matemātiskās formulas. Pēkšņi pie viņa pienāca cits oficiants un teica, ka pazīstot vēl kādu cilvēku, kurš tieši tāpat uz salvetēm mēdzot rakstīt matemātiskas formulas. Turklāt šis cilvēks periodiski iegriežoties šajā restorānā, un viņu saucot… Etore Maijorana, un pirms kara viņš savā dzimtenē Itālijā esot bijis ievērojams fiziķis.
Satriektais Rivera sācis pamatīgāk iztaujāt oficiantu, taču pavediens atkal strauji aprāvies, jo restorāna darbinieks nav zinājis ne sava noslēpumainā klienta dzīves vietu, ne arī to, kur vispār kaut vai aptuveni viņu varētu meklēt.
Savukārt 70. gadu beigās ziņas par pārsteidzošajiem Riveras atklājumiem saistībā ar Etori Argentīnā sasniedza arī itāļu zinātnieku aprindas. Fizikas profesors Erasmo Resami un Etores māsa Marija Maijorana nolēma turpināt meklējumus pa atrastajām pēdām. Un šajos meklējumos viņiem izdevās atrast vēl vienu sliedi, kas veda uz Argentīnu. Tajā laikā par centieniem atklāt Etores pazušanas noslēpumu uzzināja Itālijā ieradusies gvatemaliešu rakstnieka Migela Asturiasa atraitne, un viņa pastāstīja par to, ka 60. gados ar itāļu zinātnieku tikusies māsu Eleonoras un Lilo Manconi mājā. Atraitne vēstījusi, ka Etore bijis visnotaļ tuvs Eleonoras draugs, un Eleonora turklāt bijusi matemātiķe.
Varētu rasties iespaids, ka nu gan beidzot noslēpums tā kā būtu uzskatāms par atklātu. Taču nākamais pārsteigums bija tas, ka, aicināta detalizētāk izstāstīt visu, kas viņai zināms, atraitne pēkšņi atteicās arī no visa tā, ko teikusi iepriekš. Turklāt vēlāk noskaidrojās, ka viņa pati tomēr nekad nav personīgi satikusies ar Etori, bet gan tikai no citiem cilvēkiem dzirdējusi par viņa draudzību ar Eleonoru, taču pēdējās tolaik jau vairs dzīvo vidū diemžēl nebija.
Tiesa, vēl bija dzīva otra māsa Lilo Manconi, taču arī viņa tāpat kā Asturiasa atraitne nezin kāpēc nevēlējās sīkāk atbildēt uz virkni papildu jautājumu. Vai viņas bija vienojušās ne ar vienu nedalīties noslēpumā par Etori vai arī patiešām neko vairāk par saklausītām runām nezināja? Tostarp ir virkne mūsdienu pētnieku, kuri uzskata, ka Etore viņām abām uzticējis savu noslēpumu, taču lūdzis zvērēt, ka nekad, nekur un nevienam neatklās viņa jauno dzīves vietu, un abas jau krietni padzīvojušās kundzes šo zvērestu visnotaļ strikti ievērojušas.
Bet tā kā divas savstarpēji pilnībā nesaistītas sliedes veda tieši uz Argentīnu, pētnieki izvirzījuši pieņēmumu, ka ģeniālais itāļu zinātnieks patiešām 1938. gadā aizmucis uz turieni, nevis paslēpies kādā klosterī vai, vēl jo mazāk, beidzis dzīvi pašnāvībā, izlecot no kuģa atklātā jūrā. Lai kā arī būtu, vienalga – viņa negaidītās pazušanas jeb bēgšanas iemesli joprojām paliek absolūti neskaidri un, visdrīzāk, laikam nekad arī nenoskaidrosies. Iespējams, Fermi bija taisnība, kad viņš neveiksmīgos mēģinājumus atklāt visus ar Etores pazušanu saistītos apstākļus savulaik komentēja ļoti saprātīgi, proti – ja Etore būtu izlēmis pazust pilnībā bez pēdām, tad ar viņa saprātu viņš to paveiktu vairāk nekā viegli un eleganti…
Patlaban nav pierādīta neviena no izvirzītajām versijām saistībā ar Etores bojā eju, kā arī viņa dzīvošanu kādā klosterī vai Argentīnā. Starp citu, tieši tāpat negrib norimt diskusijas vispār par tādas noslēpumainas pazušanas iemesliem: kāds uztur spēkā psihiskās slimības izpausmes, savukārt citi apgalvo, ka vispār runa ir par kaut ko krietni vien nopietnāku, globālāku un vēl jo noslēpumaināku.
Raugi, 1975. gadā dienas gaismu ieraudzīja itāļu rakstnieka Leonardo Šaša grāmata “Maijorana pazušana”, kurā pausts, ka jaunais zinātnieks izlēmis aizbēgt no Itālijas saistībā tieši ar tā laika visjaunākajām fizikas jomas izstrādnēm. Šaša apgalvo, ka, pateicoties savam unikālajam prātam, Etore krietni vien agrāk par visiem saviem kolēģiem “izskaitļojis” un apjēdzis gigantiski postošo atomenerģijas jaudu, tāpēc nav vēlējies piedalīties atomieroču radīšanā fašistiskajam Musolīni režīmam.
