Jūra tomēr neesot pieņēmusi 2
Pagāja laiks, Etores tuvinieki un kolēģi jau pamazām bija apraduši ar domu par viņa pašnāvību, kad pēkšņi universitātē pienāca telegramma, kurā… pats Etore lūdza nepievērst nopietnu uzmanību viņa drūmajai vēstulei. Bet jau drīz tur saņēma no viņa vēl vienu ļoti savādu vēstuli, kurā viņš rakstīja: “Jūra mani nepieņēma. Rītdien es atgriežos. Taču es esmu izlēmis vairs nestrādāt par pasniedzēju. Ja jums interesē detaļas, esmu jūsu rīcībā.” Taču Etore nākamajā dienā nekur neparādījās, un kopš tā laika neviens no viņa tuviniekiem un paziņām viņu tā arī nav redzējis…
Tad pie ģeniālā fiziķa pazušanas apstākļu noskaidrošanas ķērās policija. Galvenā versija bija ļoti vienkārša – viņš beidzis dzīvi pašnāvībā, izlecot no kuģa atklātā jūrā. Taču vienlaikus izdevās uzmeklēt lieciniekus, kuri apgalvoja, ka redzējuši Etori Neapolē jau krietnu laiku pēc viņa noslēpumainās pazušanas.
Jaunā un patiešām talantīgā zinātnieka ģimene izvietoja laikrakstos sludinājumu par viņa pazušanu, pievienojot arī viņa fotogrāfiju. Un jau drīz sekoja pirmā atsauksme uz šo sludinājumu. Kāda Neapoles klostera kalpotājs vēstīja, ka reiz pie viņa ieradies kāds vīrietis, kurš esot ļoti līdzīgs par pazudušo izsludinātajam, un lūdzis patvērumu. Viņam esot atteikts, pēc kā jaunais cilvēks devies nezināmā virzienā. Bet pēc kāda laika policija noskaidroja, ka vēl kāds cilvēks, kurš arī bijis ļoti līdzīgs Etorem, vērsies arī kādā citā klosterī, taču arī tur mūki nav devuši viņam patvērumu (nevienā gadījumā gan nav paskaidrots – kāpēc?), un vientuļais vīrietis atkal aizgājis nezināmā virzienā.
