IZCEĻ MIOMAS UN NIERAKMEŅUS 2
“Miomas, fibromas, nierakmeņus un citus veidojumus parasti izlobu tik ātri kā saulespuķu sēkliņas. Tieši tāpat veicu griezumu, pašķiru audus un izvelku nevēlamo. Man daudzreiz ir jautāts, kāpēc pēc operācijas tas nav man rokās. Nezinu, kur tas paliek, taču, cilvēkam aizejot pie ārsta uz pārbaudēm, atklājas, ka ir izzudis. Ja veidojums ir liels, operāciju gan nākas atkārtot vairākas reizes,” stāsta šamane.
Kur meklējami aizsākumi dziednieces spējai operēt bez skalpeļa? Viņa atklāj, ka uzreiz pēc dzemdībām māte atdevusi viņu audzināt vecvecākiem. Vectēvs bijis ārsts kara hospitālī Omskā un bērnībā Gaļinu bieži ņēmis līdzi uz darbu, ļāvis būt klāt dažādu medicīnisku manipulāciju laikā. Meitenei daudzas reizes bijusi iespēja vērot, kā veic līķa sekciju. “Esmu redzējusi visus orgānus, dažādus nevēlamus veidojumus, operācijas norisi – tas viss man vēl tagad stāv acu priekšā,
tādēļ man ir viegli strādāt. Operācijas laikā gara acīm redzu slimo orgānu, var teikt, staigāju pa to un strādāju ar baltu un dzeltenu enerģiju.” Savukārt Gaļinas vecmāmiņa nodarbojusies ar dziedināšanu, un no viņas aizguvusi pirmās netradicionālās ārstēšanas metodes.
“Reiz nācās palīdzēt sev pašai, kas, protams, ir grūtāk. Mani aizveda uz slimnīcu, jo sāpēja vēders. Žultspūslī bija sakustējies akmens. Ārsti gribēja to izoperēt. Ļaut sevi griezt akmentiņa dēļ? Neparko! Pati dabūšu laukā. Polietilēna maisiņa, ko parasti izmantoju šādos gadījumos, man nebija, taču palātā atradu vienreizlietojamos gumijas cimdus. Vienu pielēju ar karstu ūdeni un skalināju. Iedomājos, ka cimdā ir cukura graudiņi, kas karstajā ūdenī izšķīst, un ka tas pats notiek ar manu žultsakmeni. Jau nākamajā dienā mani palaida mājās, jo akmens bija izzudis.”
