Sibīrijas šamane Gaļina operē bez skalpeļa. Redzes apmāns vai praktiska maģija? 2
NEVAJAG BAIDĪTIES NO HĪLERIEM!
Droši vien esat dzirdējuši brīnumainos stāstus par filipīniešu dziedniekiem jeb hīleriem, kuri palīdz atbrīvoties no nierakmeņiem, dažādiem audzējiem un
citām kaitēm, veicot operāciju nevis ar ķirurģiskiem instrumentiem, bet roku vadītu enerģiju. Slimais top vesels, bet griezuma pēdu nav. Latvijā līdzīgā veidā jau gandrīz 30 gadu cilvēkus dziedina Sibīrijas šamane Gaļina Čistjakova.
Kad ierodamies masāžu skolā Samana, kur dziedniece pieņem cilvēkus, priekšā ir kāds apmeklētājs – iesirms vīrietis. Gaļina Čistjakova, kura runā tikai
krieviski, paskaidro, ka viņam tikko veikta abu acu operācija, lai uzlabotu redzi. Kungam priekšā novietota enciklopēdija, un viņš ir priecīgs, ka spēj izlasīt sīkiem burtiem drukātu rindiņu zem attēla. Pirmīt neesot varējis. Jautāts par sajūtām operācijas laikā, atklāj, ka jutis vien dziednieces pieskārienus un siltumu.
“Daudzi baidās no hīleru operācijām. Nevajag raustīties! Jānomierinās un jānotic man. Pāri nedarīšu, nesāpēs! Šis pirksts [dziedniece paceļ rādītājpirkstu] ir skalpelis, no kura nāk balta, tīra enerģijas plūsma. Vispirms nomazgāju rokas, pēc tam, kārtīgi saberzējot vienu pret otru, sasildu.
Uzlieku plaukstu acij, lai siltuma ietekmē atslābinātos muskulīši un nervu sistēma, nebūtu saspringuma un sāpju. Pēc tam vēldvešu actiņai virsū siltu elpu,” dziedniece stāsta un, iepriekš pajautājusi tikko operētā vīrieša atļauju, rāda, kā viņam to darījusi.
“Noskaitu lūgšanu, prasu Dieviņam, lai palīdz. Un tad sāku. Redzi, virs acs ir iedobe! Pa to divas vai trīs reizes vadu pirkstu – bīdu sānis audus, lai piekļūtu acs ābolam. Tagad, protams, to nedarīšu, jo divreiz pēc kārtas operāciju veikt nedrīkst. Pēc tam ielienu tur iekšā un sāku strādāt. Domās skaidri vizualizēju, kā noslauku no acs ābola visādus netīrumus gluži kā drupačas no ēdamgalda.
Pēc tam it kā noņemu nost plānu galdautiņu, ielokot tajā gružus, un izsviežu. Tad atkal lienu iekšā, pārvelku pār acs ābolu un prasu cilvēkam, kāda ir sajūta. Parasti saka, ka nekāda, patīkama vai maiga, kas nozīmē, ka actiņa ir tīra. Lipinu griezumu ciet.” Gaļina ar īkšķi un rādītājpirkstu visā garumā it kā spiež kopā griezumu. “Pēc tam atkal dodu siltu dvašu, enerģiju, lai actiņa nomierinās un atveseļojas, redze uzlabojas. Viss, operācija ir beigusies! Tā ilgst tikai 3–4 minūtes, vairāk nedrīkst, citādi kaut ko var sadedzināt un cilvēks nekad vairs neieraudzīs dienasgaismu. Pēc operācijas kādu laiku divreiz dienā jāpilina nomierinoši antibakteriāli pilieni,” viņa stāsta.
“Gaidīšu jūs rīt atkal!” Gaļina atvadās no pacienta. Viņam dziedināšanas kurss ilgs desmit dienas, taču ir gadījumi, kad problēmu iespējams atrisināt vienā reizē. “Ikreiz pēc operācijas kopā veiksim acu vingrojumus. Kāpēc pasliktinās redze? Jo acu muskulīši kļuvuši vāji, cilvēks tos netrenē. Šim vīrietim muskuļi bija kā vecmāmiņai. Visi zina: ja ķermenim pietrūkst kustību, sāk sāpēt mugura un parādās citas problēmas. Taču par vajadzību vingrināt acis vairākums nez kāpēc neiedomājas.” Viņa rāda dažādus vingrojumus: mirkšķina acis, skatās maksimāli uz augšu, uz leju un uz sāniem, ar zīlītēm veic apļveida kustības.
