“Sibīrijas Krusti” no Skotijas atceļo uz Sunāksti 0
“Esmu Džons Makgregors un vēl nesen biju Latvijas goda konsuls Skotijā. Viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskāros, bija latviešu mākslinieka Zigfrīda Sapieša pēdējās gribas izpildīšana – viņa izcilā mākslas darba koka skulptūras “Sibīrijas Krusti” pārvešana dzimtenē.
Mēs esam paveikuši vēl vairāk – mākslas darbu pārveduši skulptora dzimtajā pusē Sunākstē.
“Sibīrijas Krusti” ir Ziga Sapieša iespaidīgākais darbs. Tas pauž viņa izjūtas par to, kas bija noticis ar viņu pašu un daudziem citiem latviešiem, kas piedzīvoja negribēto karu un tam sekojošās šausmas.”
Skulptora Sapieša mākslas darbs no Skotijas tika atvests ar kuģi un uzstādīts Sunākstes pagasta centrā. To atklāja aizvadītajā sestdienā un šajā svinīgajā brīdī klāt bija ne tikai Džons Makgregors ar sievu, bet arī Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže, Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Eva Juhņēviča, Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Ivars Kaļķis, apvienības valdes pārstāve Dagnija Liepiņa, Jaunjelgavas novada pašvaldības pārstāvji un citas personas.
Mākslinieka liktenis ir bijis skaudrs. Z. Sapietis par posmu, kas pavadīts zem padomju un vācu okupantu varas, savās nepublicētajās atmiņās raksta: “Mūs ar Oskaru Dravu , Vārnavas pagasta vecākā dēlu, apcietināja padomju varas pirmajā gadā par nacionālo karodziņu izlikšanu uz telefona stieplēm, tomēr vietējais milicis mūs apžēloja un palaida vaļā. Bija arī skrejlapu iespiešana nacionālā garā un to izplatīšana.
Vāciem ienākot, mēs ar sunākstieti Bukovski “nogrābām” pamestu vācu armijas motociklu, lai organizētu nacionālo partizānu vienību, bet dabūjām atkal uz kakla policiju.
Pēc skolas beigšanas aizbraucu uz Rīgu, tur mani apcietināja gestapo, jo mums atkal veidojās nacionālā kustība. Kapsētā Mātes dienā, nolicis puķes pie tēva kapa, es sacīju dažus vārdus par baigo gadu, pieminot aizvestos uz Sibīriju, atceroties mazpulkus un deportēto Valsts prezidentu K. Ulmani. Izrādījās, ka mana runa bija noziegums kā krievu, tā vāciešu uztverē. Mani arestēja – vispirms Rīgā centrālcietums, tad Salaspils koncentrācijas nometne. Tiku ārā, aizejot leģionā. 1944. gadā Kurzemes frontē smagi ievainoja, nosūtīja ārstēties uz Vāciju, no turienes 1945.gadā aizbēgu uz Kopenhāgenu.”
Dānijā Zigim radās iespēja studēt Karaliskā mākslas akadēmijā Kopenhāgenā. “Spējīgo un darbīgo dāņu arhitektu un daiļamatnieku panākumi ietekmēja pozitīvi, tādēļ jau studiju sākumā manī radās pretestība un nostāja pret bezdvēselisko starptautisko stikla un tērauda stilu celtniecībā, kas pārplūdināja pasaules valstis. Akmens, ķieģeļi un koks ir vienmēr patīkams mūsu acīm un siltāki dvēselei.”
Ieceļojot Skotijā, Zigis palika uzticīgs tieši kokam, akmenim un mālam. No 1952. līdz 1958. gadam studēja Edinburgas mākslas akadēmijā.”
Man vienmēr likās saistošs un pievilcīgs senās, arhaiskās un primitīvās mākslas un rokdarbu agrīnais, vienreizējais svaigums.
Iepazinies ar alu mākslu, es pievērsu uzmanību piktu un ķeltu darbiem, kaltiem un cirstiem akmenī un kokā, tāpat bronzas un emaljas darbiem, skotu akmens celtniecībai un vecajām dūmu mājām. Es apbrīnoju skandināvu bronzas laikmeta mākslinieku un amatnieku kaltos klinšu rakstus, viņu podniecību, koktēlniecību.”
Savdabīgie Z. Sapieša veidotie mākslas darbi rotā daudzas ēkas Skotijā un Anglijā.
Vācijā viņa koka sienas cilnis redzams Minsteres latviešu centrā. Tagad Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs iespējams iepazīties ar mākslinieka lielformāta keramikas veidojumiem.
Savulaik Z. Sapietis ir teicis: “Esmu svešinieks Rīgas ļaudīm, gan arī pārējiem Latvijā. Pavisam maz ir to, kas mani pazīst un atceras. Tur jāvaino dzelzs aizkars un pusgadsimts emigrācijā, kas mani atšķīra no dzimtenes.”
No šī brīža varam būt droši, ka Zigfrīds Sapietis vairs nav nekāds svešinieks Latvijā, viņš ir atgriezies mājās kopā ar daudziem emigrācijas latviešu māksliniekiem.
Visu dzīvi Zigis dāsni dalījās savās zināšanās un mākslas mīlestībā. Divdesmit gadus strādājot par pasniedzēju Portobello vidusskolā, bija lektors Skotijas Mākslas padomē un tika ievēlēts Karaliskajā Britu skulptoru biedrībā.
Mākslinieks vienmēr vēlējās, lai Sibīrijas Krusti tiktu uzstādīti viņa dzimtajā pusē.
Bijušais Latvijas goda konsuls Skotijā Džons Makgregors pastāstīja, ka par spīti deportāciju iespējamībai skoti piešķīruši Zigim tiesības palikt. ” Pirmo reizi ar viņu tikos 2006. gadā, kad es biju tikko iecelts goda konsula amatā. Pirmajās Latvijas neatkarības dienas svinībās Edinburgā, ko es rīkoju 2007. gadā, Zigis 78 gadu vecumā diriģēja dziedātājus. Viņš bija jau cienījamā vecumā, un kara laikā pārdzīvotais prasīja savu. Zigis aizgāja aizsaulē 2014. gadā, un viņa pēdējā vēlēšanās ir piepildījusies – “Sibīrijas Krusti” ir atvesti uz viņa dzimto Sunāksti,” sacīja Džons Makgregors.
Vairāki Ziga Sapieša mākslas darbi ir apskatāmi arī Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs.
