Sibīrijā kūst mūžīgais sasalums 1
Ziemeļu okeānā kūstot ledājiem un Arktikas joslā daudzviet plosoties ugunsgrēkiem, paātrinājusies mūžīgā sasaluma kušana Sibīrijā, apdraudot tur uzceltās pilsētas, cauruļvadus un citus infrastruktūras objektus.
Analītiķu ieskatā, mūžīgā sasaluma kušana varētu nodarīt Krievijas ekonomikai aptuveni 2,3 miljardu dolāru zaudējumus gadā.
Eksperti atzīmē, ka kušana Arktikas joslā, kur atrodas lielākā daļa Sibīrijas, notiek divreiz ātrāk nekā citviet pasaulē. Mūžīgais sasalums klāj aptuveni 65 procentus Krievijas teritorijas, bet šajā joslā Sibīrijā ir izvietoti 80 procenti Krievijas dabasgāzes, naftas un metālu ieguves uzņēmumu.
Krievijas ekonomikas zaudējumi no mūžīgā sasaluma kušanas varētu būt no 50 līdz 150 miljardiem rubļu (ap 2,3 miljardiem dolāru) gadā, paziņojis Krievijas Tālo Austrumu un Arktikas attīstības ministrs Aleksandrs Krutikovs intervijā aģentūrai “Bloomberg”. Zinātnieki brīdina, ka Zemes sasilšana, lai tā nekļūtu neatgriezeniska, nedrīkst pārsniegt 1,5 grādus pēc Celsija, taču temperatūra Sibīrijā jau ir to pārsniegusi.
Temperatūra Jakutijā, Sibīrijas daļā, kas ir trešdaļa no ASV teritorijas, ir kāpusi vairākas reizes straujāk nekā citviet pasaulē, secinājuši Jakutskas meteoroloģijas institūta zinātnieki.
Siltākas ziemas un garākas vasaras nemitīgi atkausē sasalušo zemi, kas klāj(a) 90 procentus Jakutijas teritorijas.
Pēdējais ledus laikmets šajā apvidū beidzās pirms aptuveni 11 700 gadu, saglabājot augsnē aptuveni 70 miljardus tonnu metāna. Zemei atkūstot, dzīvnieki un augi, kas bija sasaluši tūkstošiem gadu, sāk sadalīties un izdalīt atmosfērā nemitīgu oglekļa dioksīda un metāna gāzu plūsmu, veicinot temperatūras celšanos.
Gāzes ieguves rajonos Jamalas apgabalā Sibīrijā ir notikuši zemes iebrukumi, izveidojoties krāteriem. Kalnrūpniecības centrā Noriļskā, kur iegūst niķeli un pallādiju, ir sabrukuši nami, kuru vienīgais pamats bija par mūžīgu uzskatītais sasalums.
Savulaik Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicies, ka globālā sasilšana varētu nākt par labu Krievijai, jo klimats Sibīrijā kļūtu siltāks, taču dabai ir savi likumi.
Pēc vairāku gadu pārdomām Krievija šogad izlēma ratificēt 2015. gadā parakstīto Parīzes klimata vienošanos. Tagad Krievijā tiek veikti intensīvi pētījumi par klimata pārmaiņu ietekmi uz mūžīgā sasaluma apvidu, kas klāj vairāk nekā pusi Krievijas teritorijas. Cauruļvadu tīkla bojājumi nodarītu milzīgu kaitējumu Krievijas budžetam, kur lielāko pienesumu dod naftas un gāzes eksports.
