Mūsdienās konstatēts, ka Polocka darbā ir arī daudz dažādu matemātisku un vēsturisku neprecizitāšu, tomēr kopumā viņa hipotēzes esot ļoti pamatotas un ticamas. Piemēram, 80. gadu beigās, izpētot ķīļveida uzrakstus Altaja kalnos esošajā Šaušalīgajā alā, pētnieki secinājuši, ka šie uzraksti ir savdabīgs bijušo un sagaidāmo notikumu hronoloģisks apraksts. Bet 90. gados, jau izmantojot speciālu datorprogrammu, pētnieki apstrādāja šos alas uzrakstus un ieguva visnotaļ interesantus rezultātus. Izrādās, tajos vēstīts par baltādainiem cilvēkiem, kuri atnāks no tās puses, kur noriet Saule, un viņi valdīs astoņsimt gadu. Senatnes pareģotāji aprakstījuši arī lielās Bratskas un Sajānu-Šušenskas hidroelektrostacijas, vēstot par to, ka “liels ūdens, akmens sienas aizsprostots, pārklās mežus, purvus, stepes un kalnus”.
Ķīļveida uzrakstos pausts arī par dabas kataklizmām. Piemēram, ir pieminētas 1936., 1989. un 2000. gadu lielās zemestrīces, kā arī lielie taigas ugunsgrēki, kas tajā apvidū plosījās pagājušā gadsimta 20. gados un šā gadsimta sākumā. Alas uzraksti pareģo arī to, ka kādas šaušalīgas kataklizmas rezultātā aptuveni 2125. gadā Sajānu un Altaja kalni pazudīšot zem zemes, bet Baikāla ezera vietā zvērošot milzīga smilšu katliene jeb ezerdobe.
Attiecīgo uzrakstu radioaktīvā oglekļa analīze apliecinājusi, ka tie veikti aptuveni pirms 25 – 30 tūkstošiem gadu, kas laika ziņā hronoloģiski atbilst agrīnā pleistocēna perioda ledus laikmetam. Turklāt pēc savas grafiskās iedabas šis ķīļraksts neatbilst nevienam no patlaban zināmajiem rakstības veidiem.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.