Sibīriešu prognozes par gaidāmajām katastrofām 6
Vecā ticībnieka pareģojumi
1975. gadā daudzās Sibīrijas pilsētās nelegālajā pagrīdes jeb tā dēvētajā samizdata izdevumā dienas gaismu ieraudzīja Irkutskas etnogrāfa un novadpētnieka, filosofijas doktora Artēmija Polocka grāmata, kurā izklāstīti Sibīrijas šamaņu un vecticībnieku pareģojumi un skaidrojumi saistībā ar kataklizmām – gan tām, kas jau satricinājušas šo pasauli, gan vēl sagaidāmajām no sērijas “kārtējais pasaules gals”. Jau tad Polockis pirmo reizi lasītājiem pavēstīja par leģendāro maiju kalendāru un mēģināja arī izskaidrot Bībeles miglainos tekstus saistībā ar cilvēcei atvēlēto laiku šajā pasaulē, vēsta žurnāls “Planētas Noslēpumi”.
Grāmatas saturs sacēla lielu troksni Sibīrijā un vispār visā bijušajā Padomju Savienībā. Tas vēstīja par to, ka Zemes vēsturē bijuši vairāki gadījumi, kad planetāras kataklizmas rezultātā pilnībā iznīcināts viss dzīvais, ko vēlāk nomainījušas pilnībā jaunas augu un dzīvnieku sugas un cilvēku rases. Autors apgalvoja, ka arī nākotnē sagaidāmas līdzīgas katastrofas, turklāt tās atkārtosies biedējoši cikliski.
Savos apsvērumos Polockis balstījies uz paša savāktajiem etnogrāfiskajiem materiāliem – Sibīrijas pamattautu teiksmām un leģendām. Viņš arī dāsni atsaucies uz 70. gados tajā apkaimē dzīvojošo vecticībnieku Jegoru Kuhļinu, kurš vientuļi mitis Jeņisejas krastā uz Krasnojarskas novada un Tuvas Autonomās Republikas robežas un bija iemantojis zintnieka, pareģotāja un burvja reputāciju. Viens no Kuhļina stāstiem vēsta par to, ka “atnākšot tumsa no debesīm, dūmu un uguns ieskauta, un no zemes miesām arī iznāks dēmoniska tumsa, un, kad tās sastapsies viena ar otru, vairs dzīvošanas nebūs ne vārgajam, ne spēcīgajam, ne nabagajam, ne bagātajam, ne brīvam putnam, ne dzīvniekam sprostā”. Tas notikšot tad, kad “Sauli aizsegs trīs Mēneši un uz Zemes iestāsies aukstums un tumsa uz veselām trim stundām”.
Polockis uzskatīja, ka šajā gadījumā aprakstīts ilgstošs Saules aptumsums, kas gan parasti ilgst no dažām sekundēm līdz dažām minūtēm, un izskaitļoja, ka tāda parādība laika atbilstībā var notikt 2038. gada vasarā. Tieši tajā laikā Zemes, Mēness un Saules asis savstarpēji sakritīs tā, ka Mēness aizsegs Sauli uz anomāli ilgu laika brīdi. Zināms, ka līdzīgs fenomens fiksēts Bizantijas impērijas varenības laikā un neilgi pirms pēdējās Ēģiptes valstības sabrukuma…
