Tagad Rietumi saskaras ar agresīvām Krievijas propagandas kampaņām. Kāds ir jūsu skatījums uz to? 13
No Krievijas puses tā ir neveiksmīga pašaizsardzības reakcija. Piemēram, ES darbības, mēģinot atraut Ukrainu no Krievijas ekonomiskās un politiskās ietekmes sfēras, Krievija uztvēra kā naidīgu darbību. Taču Krievija neradīja nedz Marinu Lepēnu Francijā, nedz Viktoru Orbānu Ungārijā, tie radās šo valstu iekšpolitisko procesu rezultātā. Tāpat kā Tramps ASV neradās Krievijas dēļ un viņa uzvara nav saistīta ar Krievijas ietekmi. Krievija nerakstīja ASV konstitūciju, un arī elektoru kolēģiju radījām mēs paši. Savulaik aukstā kara gados mēs izmantojām metodes, kuras tagad lieto Krievija. Pašlaik mums jāatrod veids, kā atsacīties no aukstā kara psiholoģijas, jo tā ir bīstama.
Vai tad mūsdienās jau nedzīvojam jaunā aukstā kara apstākļos, ko bieži uzsver politiskie analītiķi?
Kādreiz PSRS bija valsts, kas bija balstīta marksisma filosofijā un proletariāta revolūcijā un bija pret otru sistēmu – demokrātiju un kapitālistisko ekonomiku. Bet tagad Krievija ir kapitālistu valsts. Tajā ir lielāka ietekme valsts uzņēmumiem, tomēr… Runāt pašlaik par aukstā kara atdzimšanu un ar šādu uztveri skatīt notiekošo pasaulē ir viena no uztveres pamatkļūdām.
Pērn izskanēja pieņēmums, ka bijušais valsts sekretārs Henrijs Kisindžers devis padomus Trampam attiecību veidošanas jautājumā ar Krieviju un ticis uzlūkots kā pārrunu vedējs no ASV puses ar Krieviju. Viņa pieredze ir tieši no aukstā kara laikiem.
Kamēr viņam nav uzdots šāds uzdevums, viņš nepārstāv ASV. Es nepārstāvu ASV valdību, esmu privātpersona – mana interese ir uzturēt mieru, lai nākamā paaudze nepieļautu tās pašas kļūdas, kuras mēs. Ar Kisindžeru pirms neilga laika ēdu brokastis, un viņš atzina, ka mums nav paveicies, ka esam konfrontācijā ar Krieviju. Ideja par sadarbību ar citu valsti kļūdaini tiek uzskatīta par nodevību, mums ir iespēja sadarboties un atrast kopējās intereses. Kad strādāju pie Reigana, mūsu uzdevums bija atrast kopējās intereses ar PSRS. Šāda pieeja mums ļāva izbeigt auksto karu trijos gados. Pašreizējā situācijā neviens nav ieguvējs. Ņemsim par piemēru Krimu. Ja Obama dotos uz Soču olimpiādi un izmantotu iespēju pārrunāt notiekošo ar Putinu – pateiktu, ka Ukraina netiks uzņemta NATO, domāju, ka Krievija Krimu “nepaņemtu”. Demonizēt Putinu, radot viņu par problēmu, un neņemt vērā, ka viņa rokās ir vara, bija liela kļūda.
Nesen mūžībā aizgāja viens no bijušajiem ASV valsts sekretāriem un arī viens no lielākajiem ASV ārpolitikas grandiem – Zbigņevs Bžezinskis…
Pazinu viņu personiski, tomēr mans vērtējums par notiekošo pasaulē atšķīrās no viņa. Domāju, ka nākotnē tradicionālā ģeopolitika spēlēs mazāku lomu, jo pasaule savā būtībā ir kļuvusi daudz globālāka. Es teiktu, ka Bžezinskis bija tipisks polis. Poļu jautājums ir psiholoģisks, kaut arī es ļoti cienu poļus. Bet man šķiet, ka mūsdienās Bžezinska ģeopolitiskais skatījums būtu pārāk šaurs.
