Krievija mūsdienās ir kļuvusi naidīgāka. Tā vairs nav 90. gadu Krievija, kad pie varas bija Boriss Jeļcins un Rietumiem bija gaidas, ka valsts būs demokrātiska… 13
Deviņdesmitajos Krievijas ekonomika totāli izgāzās, un tas nebija veiksmīgākais laiks. Doma, ka uz diktatūru balstītu sistēmu, kas sakņojas plānveida ekonomikā, var veiksmīgi un ātri aizvietot ar atvērtu demokrātisku sistēmu, kas balstīta tirgus ekonomikā, ir maldi. Demokrātiskās sistēmas ir daudz sarežģītākas, tās ir grūti ātri uzbūvēt. Krievi vīlās privatizācijā, radās pārliecība, ka viņi ir zaudējuši auksto karu. Mihails Gorbačovs tagad tiek raksturots kā vājš līderis. Īstenībā viņš bija viens no labākajiem un radošākajiem līderiem, kāds bijis Krievijai. Aukstajā karā nebija uzvarētāju, un to mēs izbeidzām sarunu ceļā. Obamas kļūda bija ne visai gudra attieksme pret Krievijas līderiem, viņš tiem publiski uzbruka. Reigans nekad tā nedarīja. Tolaik visi saprata, ka jāizturas citam pret citu ar cieņu, nedrīkst publiski uzbrukt citam līderim, jo vēlāk būs kopā jāstrādā. Kad Obama teica, ka Krievija ir “reģionāla lielvara”, tas arī nebija gudri, jo tā ir spējīga izvērst kiberkaru. Bijušais ASV vēstnieks PSRS Džordžs Frosts Kenans jau 1951. gadā uzsvēra, ka Krievijas nākotne ir tās pašas rokās un citi to nevar ietekmēt. Viena no kļūdām bija Rietumu pieļāvums, ka esam nonākuši līdz tā saucamajām “vēstures beigām”. Sociologs Frensiss Fukujama kļūdījās, lietojot šo terminu, un neņēma vērā pagātnes domātāju atziņas. Piemēram, ASV prezidents Džons Kvinsijs Adamss jau 1821. gadā uzsvēra, ka ASV jebkur tiks uzskatīta par brīvības citadeli, bet, ja iesaistīsies citu tautu strīdos, tā tāda nebūs. Vjetnamas kara laikā Viljams Fulbraits uzsvēra, ka citās valstīs ārzemju spēki nevar būvēt demokrātijas. Demokrātiju mēs varam uzturēt kā piemēru paši savās mājās, un, ja citas valstis to uzskata par pieņemamu, tad tas ir paraugs. Tagad ASV armija ir izmētāta pa visu pasauli, bet mūsu pašu infrastruktūra brūk kopā. Tāpēc arī parādījās Donalds Tramps ar saukli “Amerika pirmajā vietā” (“America First” – Ģ.V.). Tramps arī saka, ka mums ir par daudz militāro tēriņu. Ja mēs nebūtu tik militarizēti, tad arī Krievija netērētu tik daudz līdzekļu militārajām vajadzībām. Savulaik prezidents Dvaits Eizenhauers brīdināja, ka militāri industriālajam kompleksam nav jāļauj dominēt mūsu ekonomikā, bet tieši tas pašlaik notiek.
Kas, jūsuprāt, ir mūsdienu Rietumu pasaules līderis – Tramps vai Merkele?
Man ir problēmas ar terminu “Rietumu pasaule”, jo tas sevī ietver pretrunas. Pasaule globalizācijas dēļ kļuvusi sarežģītāka. Eiropas interesēm Vācijas kanclere Merkele ir svarīgāks spēlētājs nekā ASV prezidents. Uzskatu, ka ASV jābūt mazākai iesaistei Eiropā. Protams, ASV ir intereses, kuras jāaizstāv, bet problēmas var rasties, ja tiks izmantoti militāri līdzekļi. Nezinu, kāda ir Trampa ārpolitika, un nedomāju, ka viņš maz pats to zina. Ja runājam par terminu “brīvā pasaule”, mēs vairs nedzīvojam bipolārā pasaulē, kur komunisms cīnās ar ar kapitālismu. Mēs pašlaik esam daudz sarežģītākā pasaulē, kurā globalizācijas dēļ esam savstarpēji atkarīgi. Paskatieties uz Turciju – vai tajā valda vairāk brīvības nekā Krievijā, kaut arī Turcija ir NATO biedrs? Pasaule nav melnbalta.
