Koalīcija turpina strādāt, uzskatu atšķirības saglabājas 2
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) vakar sasauca īpašu koalīcijas sēdi, lai partneri varētu izrunāt aktuālās domstarpības pirms ķeršanās pie valdības pastāvēšanai viskritiskākā jautājuma – nākamā gada budžeta. Premjeres mērķis nogludināt asumus gan izdevās tikai daļēji.
“Koalīcija turpina darbu. Mēs te nemazgāsim savu netīro veļu, bet turpināsim strādāt,” pēc trīs stundu garās sēdes žurnālistiem paziņoja Straujuma. Lielu uzmanību sarunas laikā partiju pārstāvji veltījuši domstarpībām bēgļu uzņemšanas jautājumā, bet īstu vienprātību panākt nav izdevies. Nacionālā apvienība (NA) joprojām nav atmetusi nodomu Satversmes tiesā apstrīdēt valdības lēmumu uzņemt 250 bēgļus, un tas izraisījis nepamierinātību pārējos partneros. Tāpat nacionāļi nobažījušies, ka 250 imigranti būs tikai “pirmās bezdelīgas” un viņiem varētu sekot daudz lielākas svešzemnieku masas. “Šis jautājums ir svarīgāks par jebkuras valdības likteni. “Ļoti iespējams, ka par nākamajiem bēgļiem mums vairs pat nebūs iespējas lemt brīvprātīgi, bet būs obligāts uzstādījums Eiropas Komisijas regulas formā par viņu izmitināšanu. Tādēļ mums būtiski noformulēt savu skaidru pozīciju un meklēt sabiedrotos citās Eiropas Savienības valstīs,” teica Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA). Tādēļ NA apņēmusies divu nedēļu laikā sagatavot likumu grozījumus, ka Latvija bēgļu grupas drīkst uzņemt tikai ar īpašu Saeimas lēmumu. Neviens koalīcijas partneris pagaidām neiebilst pret šādu iniciatīvu. Tomēr nojaušams, ka īstas vienprātības viņu vidū nav. Pēc neoficiālas informācijas, NA vēlas, lai bēgļu uzņemšana būtu iespējama tikai ar konstitucionālā vairākuma (jeb divu trešdaļu deputātu) atbalstu parlamentā, bet “Vienotība” un ZZS par to ir skeptiskas.
Pēdējā pusgadā ir bijuši vairāki gadījumi, kad viena vai otra valdošā partija pārkāpusi koalīcijas līgumu. “Mums par to bija nopietna saruna, un esam vienojušies, ka šie kopīgie principi ir jāievēro un jāinformē pārējās partijas, ja kādā jautājumā vienošanās nevar tikt ievērota,” teica premjere. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis Edgars Tavars sacīja, ka ZZS esot saskatījusi indikācijas, ka “tiek torpedēta Straujumas vadītā valdība”, un stingri iebilst pret šādu rīcību. Viņš gan nevēlējās atklāt, kas tieši “torpedē” Straujumas koalīciju, bet noprotams, ka pārmetumi bija adresēti NA pārstāvjiem. R. Zīle gan atbildēja, ka valdības gāšana neesot NA interesēs, jo valstij pašreizējā koalīcija esot labākā iespējamā. Neoficiālās sarunās vairāki NA pārstāvji pauduši bažas, ka bēgļu jautājums tiek apzināti uzkurināts, lai izprovocētu nacionāļus gāzt valdību un Straujumu varētu aizstāt ar kādu ambiciozāku personu. “Es personīgi šajā telpā esmu piedzīvojis vairāku valdību krišanu, un, ticiet man, šī nebija tāda diena,” mierināja Zīle.
Neskatoties uz iekšējiem asumiem koalīcijā, pašreizējā premjere ir noskaņota mierīgi turpināt darbu. “Mums priekšā ir daudz svarīgu jautājumu. Šobrīd ir ļoti svarīgi domāt par ekonomisko attīstību, jo bez tās nekādas sociālās programmas neizdosies īstenot. Jāpieņem budžets, jāveic tiesu reforma.”
Vienlaikus ar strīdīgajiem politiskajiem jautājumiem koalīcija vērtējusi arī jauno aizdevumu programmu Grieķijai un jaunā pedagogu algu modeļa ieviešanu.
