Māris Antonevičs: Interesanta prognoze par to, kas tālāk notiks Baltkrievijā. Nākamā revolūcija būšot daudz nežēlīgāka 27
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kārtējās drūmi biedējošās ziņas no Baltkrievijas. Vairākiem opozīcijas aktīvistiem piespriesti ilgstoši cietumsodi.
Visplašāk starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos izskanējusi ziņa par blogerim Sjarhejam Cihanouskim piespriestajiem 18 gadiem cietumā, tomēr nevarētu teikt, ka viņš tiek sodīts tikai par savas sievas Svjatlanas Cihanouskas politiskajām aktivitātēm trimdā. Tā nav personiska atriebība.
Un, lai neviens nākotnē nedomā sekot šim piemēram. Šī procesa ietvaros līdzīgus sodus saņēmuši arī citi tiesātie opozicionāri: Mikola Statkevičs saņēmis 14 gadu sodu, Ihars Losiks un Uladzimirs Ciganovičs – 15 gadus, kā arī Arcjoms Sakous un Dmitrijs Popovs – 16 gadus…
Tomēr simboliskāki, iespējams, ir divi gadi, kas piespriesti mūziķiem, kuri pagājušā gada augustā gāja pa Minskas ielām, dziedot Viktora Coja dziesmu par pārmaiņām.
Video ar viņu līksmajām sejām tolaik aplidoja soctīklus tālu ārpus valsts robežām, nesot vēsti par baltkrievu demokrātisko revolūciju, tagad šo pašu cilvēku nonākšana aiz restēm savā ziņā pieliek punktu šai revolūcijai. Bet kas tālāk?
Interesantu prognozi nupat radio “Eho Moskvi” izteicis Londonā dzīvojošais krievu izcelsmes politologs Boriss Pastuhovs, norādot, ka notikumu gaitu lielā mērā noteica baltkrievu raksturs, kas esot atšķirīgs, piemēram, no ukraiņiem.
“Viņi nav tik kareivīgi. Tā ir tauta, kurai ir nosliece uz kompromisa meklēšanu,” vērtē politologs, piemetinot, ka protestētāji sākotnēji bijuši labvēlīgi noskaņoti pret Krieviju, tā bijusi vēl viena atšķirība no Ukrainas Maidana.
Un, lūk, secinājums: “Šī baltkrievu revolūcija, kas gāja zem nevardarbīgiem miera lozungiem, nu ir beigusies ar neveiksmi. Un šī ir pēdējā šāda veida revolūcija, taču šī nav pēdējā baltkrievu revolūcija. Nākošā būs daudz nežēlīgāka un vardarbīgāka, bet tās raksturs būs pretkrievisks.”
Ir diezgan absurdi salīdzināt situāciju Baltkrievijā ar Latvijas iekšpolitiskajām cīņām – te nav gandrīz nekā kopīga. Vienlaikus arī amatpersonām, komentējot notikumus, tomēr būtu kārtīgāk jāapdomā sakāmais, pat ja atsevišķi politiskie personāži ar savām provokācijām viņus pamatīgi nokaitinājuši.
Šajā ziņā, var teikt, ka Valsts policija un citi dienesti šonedēļ labi tika galā ar Saeimas deputāta Alda Gobzema organizēto pasākumu pie Rīgas pils. Diemžēl to pašu nevar teikt par ģenerālprokuroru Juri Stukānu.
“Lai gan Rīgas dome akciju neatļāva, cilvēki stūrgalvīgi gāja. Žēl, ka tikai 14 administratīvā pārkāpuma procesi ir ierosināti. Varēja ierosināt administratīvo procesu pret katru, kurš tur gāja, jo viņš apzināti pārkāpa epidemioloģiskās drošības noteikumus. Es viņus personīgi vispār nebūtu laidis – aizslēgtu visas ielas, noliktu policijas posteņus un neļautu pulcēties. Tā ir apzināta valsts pastāvošās kārtības graušana,” tā J. Stukāns paziņojis “TV24” ēterā.
Skaidrs, ka ģenerālprokurors bija nolēmis parādīt savu bardzību, bet sanācis kaut kā Lukašenko stilā.