– Mēs izrēķinājām – lai palīdzētu nozarei, vidēji katram iedzīvotājam darbspējīgā vecumā gada laikā būtu jāiegādājas 77 kārbas zivju konservu… 4
– Jebkura kārba ir no svara, pat viena, jo esam maza valsts. Arhibīskapa Jāņa Vanaga akcija, aicinot ēst šprotes, ir apsveicama, cepuri nost.
Ja nozare izturēs šo krīzi un Krievijas tirgus atvērsies, tad ražotāji būs daudz spēcīgāki nekā iepriekš. Ja neatvērsies, 12 – 15 uzņēmumi izdzīvos un turpinās darbu, bet mazākos apjomos. Jāsaprot arī, ka mums vajadzīgas ambīcijas. “Karavelas” gadījumā ar mums jau rēķinās un no mums baidās.
ASV tirgū jau strādā poļi un skoti, bet šobrīd mums ir visas kārtis rokās, lai viņus izkonkurētu. Mēs nedzīvojam ilūzijās, ka radām jaunu patēriņu. Tā ir asa konkurences cīņa. Un mums ir jāizmanto visas nišas ar tiem spēkiem, kas mums ir. Mums ir visi vajadzīgie resursi – lēta nauda, konkurētspējīgam līmenim atbilstoši nodokļi, ko gan nedrīkst vairs palielināt – tā būtu bīstama tendence un apstādinātu attīstību. Esam arī daļēji iemācījušies domāt un strādāt kā Rietumos. Latviju redzu kā perspektīvu vietu, kurp pārcelt ražošanu no Skandināvijas un citām valstīm, šī tendence jau ir sākusies un cerams, ka notiks vēl. Perspektīva ir liela un valsts, ceļot nodokļus, to nedrīkst sabojāt.
