– Kādas ir perspektīvas Ķīnas tirgum, kur atļauts eksports 11 Latvijas zivju produkcijas ražotājiem? 4
– Tas vēl ir lielais nezināmais, melnais zirdziņš. Pagaidām pozitīvisma pamatā ir Ķīnas lielais cilvēku skaits un tas, ka izstādē viņi saka – mūsu konservi garšo. Visticamāk, kādi apjomi būs. Tie, kas jau aktīvi sākuši strādāt ar Ķīnu, jau gatavo pirmos pasūtījumus. Mums līdz šim bija jāpabeidz iepriekšējie projekti, bet turp brauksim uz izstādi novembrī.
– Vai ķīniešus var iemācīt ēst šprotes, kas viņiem tomēr ir diezgan svešs produkts?
– Es tam neticu. Visdrīzāk varam ieņemt kādu plaukta daļu, ko šodien aizņem citi. Vairāk jāorientējas uz to daļu, kas jau iemācījušies ēst Eiropas pārtiku. Ļoti iespējams, ka šādu cilvēku tur nav mazums, ar to varētu pietikt. Bet piespiest ķīnieti, kurš visu mūžu ēdis sienāžus, tagad ēst šprotes – neticu tam. Mēs tirgojam savu preci uz 45 valstīm, bet pašlaik apzinām vēl piecas sešas, lai pēc gada, diviem, trim tur varētu strādāt.
– “Karavela” ir tas veiksmīgais piemērs, kā atrast jaunus tirgus un pārorientēties no Krievijas uz citu valstu tirgiem. Cik ilgam laikam bija jāpaiet?
– No domas līdz pirmajai piegādei tas aizņēma sešus gadus. Šodien daudziem to iespējams izdarīt ātrāk, jo izveidota sistēma, kā piedalīties izstādēs, atbalsts, mēs un citi eksportētāji, piemēram, “Pure Chocolate” neliedzam savu padomu. Iespējams, gadu var ieekonomēt, bet gada laikā to nevar izdarīt.
Mūsu uzņēmumu pamatproblēma – gadu viņi mēģina, nekas daudz uz priekšu neiet vai notiek lēni un viņi to pamet. Bet Rietumos neviens nesteidzas, īpaši nomainīt preci plauktā. Uzskatāms piemērs – pērn noslēdzām līgumu ar “Aldi”, kas ir visstraujāk augošais tīkls Lielbritānijā. No brīža, kad vienojāmies par cenu, produktiem, apjomiem pagājušā gada novembrī, piegādes tiks uzsāktas šā gada oktobrī. Līdz tam pagāja četri gadi, lai mēs tiktu parunāties ar iepircēju. Bija vajadzīgas rekomendācijas, bija jāsagatavo portfolio, ko piedāvājam, ar ko sadarbojamies un tikai tad stundu varējām parunāties. Noslēdzām līgumu par viena produkta piegādi un tagad gadu strādājam, lai uz iepakojuma nomainītu ovālo zīmi, ka tas ražots “Karavelā”, kā arī saskaņotu kārbas krāsu, dizainu. Tāda ir realitāte.
– Īpašs stāsts “Karavelai” ir Skandināvijas valstis, kur realizējat jau ievērojamu daļu no saražotā…
– Tur sākām strādāt jau ātrāk, trāpījām labā laikā, mums bija labi padomdevēji, kas aizlika par mums labu vārdu. Tāpēc mums ir vieglāk, jo katram nākamajam partnerim varam stāstīt, ar ko jau sadarbojamies. Bet jāsāk ar mazumiņu. Skandināvijas tirgū sākām strādāt ar privātajām preču zīmēm – katra tīkla, izplatītāju lielo zīmolu –, tagad to apjoms ir ap 65%, bet pārējais ir mūsu preču zīme “Arnold Sorensen”. Jāsaka, ka perspektīva ar savu preču zīmi ieiet Rietumu tirgos ir pavāja. To varam redzēt arī Latvijas veikalos – “Rimi”, “Maxima”, kur veikalu preču zīmes turpina uzvaras gājienu.
