1989. gada 20. novembrī. “Čaušesku un tauta!” 0
Pirms 30 gadiem Bukarestē sākās Rumānijas komunistiskās partijas XIV kongress, kurā šīs valsts ilggadīgais diktators kompartijas ģenerālsekretārs un reizē Rumānijas prezidents Nikolaje Čaušesku noraidīja jebkādas reformas un asi kritizēja demokratizācijas procesus Austrumeiropā un PSRS. Berlīnes mūris bija sabrucis 9. novembrī, kompartijai un tās “vadošajai lomai” uzticīgie režīmi PSRS ietekmes sfērā Austrumeiropā sabiedrības protestu dēļ grīļojās vai jau bija gāzti, taču 71 gadu vecais Čaušesku atsacījās pieņemt realitāti. Ar to viņš parakstīja spriedumu sev un savai ģimenei, kuras locekļi – sieva Elena un dēls Niku “Čaušesku ēras” 24 gados arī bija padarīti par augsta līmeņa funkcionāriem. Kongress izvērtās triumfāls. Delegāti sauca: “Čaušesku un tauta!”, “Čaušesku – varonība!”, “Čaušesku – komunisms!”. 24. novembrī Bukarestē sarīkoja grandiozu manifestāciju par godu kongresa noslēgumam un viņa atkalievēlēšanai ģenerālsekretāra amatā. Laukumā partijas saietu nama priekšā sadzītie iedzīvotāji drošības dienestu uzraudzībā četras stundas gaidīja, kad viņiem paziņos šo “prieces vēsti”. Čaušesku diktatūra pat rietumnieku analītiķiem šķita visvarena, taču gadiem ilgušais totālais pārtikas un patēriņa preču deficīts, rindas, ekonomikas sabrukums, elektroapgāde dažas stundas diennaktī un apkure ziemā 7 stundas diennaktī bija darījuši savu. 16. decembrī sākās studentu un ogļraču nemieri valsts trešajā lielākajā pilsētā Timošoarā. Tie pārsviedās uz Bukaresti, un 21. decembrī režīms sabruka, paspējot vēl izliet daudz asiņu. 25. decembrī Nikolajem Čaušesku un viņa sievai Elenai kara tiesa piesprieda nāvessodu, ko nekavējoties izpildīja.
