1919. gada 11. novembrī. Rīgas Pārdaugava atbrīvota 0
Pirms 100 gadiem Latvijas armijas vienības ar angļu karakuģu artilērijas atbalstu pabeidza 3. novembrī no Bolderājas puses sākto Pārdaugavas atbrīvošanas operāciju pret bermontiešiem. Kaut kaujas vēl turpinājās, tajā skaitā pie Liepājas, bermontiādes liktenis lielā mērā bija izšķirts. Šo dienu turpmāk atzīmēja kā “Lāčplēša svētkus” arī kā “Rīgas atbrīvošanas atceres dienu”, bet mūsdienās – kā “Lāčplēša dienu”. Laikabiedru liecībās teikts, ka naktī uz 11. novembri daudzi rīdzinieki nav varējuši ne acu aizvērt, jo visu nakti skanēja lielgabalu un šauteņu šāvieni. Bermontieši sīvi pretojās Torņakalnā un pozīcijās iepretī Daugavas tiltu galiem. Pretestību tur izdevās apspiest tikai ap pulksten 7, kad Pārdaugavu varēja uzskatīt par ieņemtu un Rīgu par atbrīvotu. Tiesa, Pārdaugavas namu un ielu “iztīrīšana” no atsevišķiem pretinieka karavīriem un karavīru grupiņām turpmākajās stundās turpinājās. Rīts uzausa vēss, ar ledainu vēju, taču labām ziņām. “Pēkšņi aukstajā gaisā ieplūst zvanu skaņas, lēnas un svinīgas. Vecais Pēters (Sv. Pētera baznīca – red.), tik ilgi klusējis, liek izkliegt savu zvanu vara rīklēm Rīgas atsvabināšanu,” tajā laikā rakstīja Edvarts Virza. Rīgas atgūšana kopumā bija prasījusi ap 600 Latvijas armijas karavīru dzīvību. Ja Pāvela Bermonta-Avalova 1919. gada rudens plāni būtu īstenojušies un balto kustība Krievijā gūtu virsroku, Latviju, visdrīzāk, piespiestu atteikties no neatkarības, ļaujot cerēt labi ja uz autonomiju Krievijas sastāvā.
