1939. gada 6. novembrī. Padomju armijas “apetīte” 1
Pirms 80 gadiem Latvijas Iekšlietu ministrijas pašvaldības departamenta virsdirektors G. Caučis informēja iekšlietu ministri Kornēliju Veitmani, par civilajiem objektiem, kurus nāksies atdod PSRS armijas garnizoniem, kas ieradās saskaņā ar 5. oktobra “bāzu līgumu”. Miljoniem latu zaudējumus, nemaz nerunājot par militārstratēģiska rakstura kaitējumu, jau bija radījusi Latvijas armijas piespiedu izvākšanās no agrāk izmantotajiem objektiem, piemēram, Liepājas Karostā. Jaunu mājvietu nācās meklēt gan tur dislocētajai flotei, gan Kurzemes divīzijai un tās štābam, jo telpas savajadzējās sarkanās armijas 2. atsevišķajam korpusam. Caucis ziņo, ka padomju armijas izmitināšanai Ezerē vajadzīga pamatskolas ēka, veterinārārsta māja, trīs šķūņi un vēl vairākas privātmājas, bet lidlauka ierīkošanas dēļ jālikvidē deviņas saimniecības. Vaiņodē bija jāatdod sanatorija, Bunkā Izriedes bērnu vasaras kolonija un Bunkas muiža, Durbē Ligutas lauksaimniecības izmēģinājumu stacijas ēka, Cīravā valsts mežsaimniecības skola un būvējamā lidlauka dēļ jālikvidē 5 saimniecības. Ēdolē padomju armija atdeva pili, kurā līdz tam bija mitinājušies skolotāji un pašvaldības darbinieki, kur atradās skolēnu kopmītnes, policija un pasta kantoris. Ventspilī atdeva skolas ēku, dzelzceļnieku dzīvokļus Pārventā. Ziņojumā bija minēta vēl virkne objektu, turklāt ienācējiem vajadzēja tūkstošiem hektāru militāru objektu būvei.