1919. gada 28. oktobrī. Valdības vīri stājas armijā 0
Pirms 100 gadiem Latvijas Pagaidu valdības galva Kārlis Ulmanis un ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics Bermonta uzbrukuma dienās brīvprātīgi iestājās armijā un ar armijas virspavēlnieka pulkveža Jāņa Baloža pavēli tika ieskaitīti Studentu bataljona 1. rotā kā ierindnieki (Ulmanis kā dižkareivis).
Ne vienam, ne otram nebija militāras pieredzes. Abi, protams, nekaroja, taču rādīja patriotisku piemēru. Ulmanis pāris nedēļu pirms tam, 14. oktobrī, apmeklējot pozīcijas Daugavmalā, bija viegli ar granātas šķembu ievainots kājā.
Arī šis notikums, bez šaubām, pozitīvi ietekmēja viņa tēlu. Tas notika laikā, kad Ministru kabinets bija pieņēmis lēmumu mobilizēt Pagaidu valdības kontrolē esošajā Vidzemē un Latgales daļā 18 līdz 35 gadus vecus iesaucamos.
Ulmaņa un Meierovica rīcība, armijā piesakoties, daļēji izrietēja no tā, tāpat no tā, ka Apsardzības ministrija tika pilnvarota formēt brīvprātīgo rotas no personām, kuras vecākas par iesaucamo vecumu “aizmugures un iekšējās apsardzības dienestam”.
Pieņemt kā brīvprātīgus atļāva arī nepilngadīgos zēnus “satiksmes uzturēšanai, ziņu un vēstuļu iznēsāšanai”.
Jāatzīmē, ka Studentu bataljona “kara zēnu” rotā iestājās ap 120 12 līdz 18 gadu veci jaunieši. Mobilizācija oktobrī papildināja Latvijas armiju ar 8000 vīriem, bet kopumā bermontiādes laikā armijas skaitliskais sastāvs sasniedza 50 000 vīru.
