1999. gada 21. oktobrī. Ko darīt ar padomju radiolokatora pilsētiņu 0
Pirms 20 gadiem ar ārlietu ministra Induļa Bērziņa, EDSO un Krievijas pārstāvju, kā arī Skrundas pilsētas mēra Valda Danenberga līdzdalību svinīgi tika parakstīts akts par Skrundas radiolokācijas stacijas (RLS) teritorijas nodošanu Latvijas rīcībā. Lai arī jauno, nepabeigto lokatora korpusu uzspridzināja 1995. gada maijā, jau esošā stacija saskaņā ar vienošanos turpināja darboties vēl vairāk nekā trīs gadus. Skrundas RLS izslēdza 1998. gada 31. augustā, un tas bija pēdējais Krievijas militārais objekts Latvijas teritorijā. Vēl vairāk nekā gadu prasīja RLS demontāža un saspridzinātā lokatora gruvešu novākšanas pabeigšana. Pēc tam Latvijas rīcībā nonāca četri zemesgabali ar kopējo platību 45,1 hektārs, kā arī 70 būves, tostarp bijušās militārās pilsētiņas dzīvojamās un administratīvās ēkas, noliktavas, siltumnīcas, kazarmas, garāžas, darbnīcas. Šī teritorija diezgan ātri kļuva par degradētu vidi. Turpmākie gadi pagāja, pašvaldībai neveiksmīgi rīkojot izsoles un meklējot investorus, kas varētu zināt, ko ar šo teritoriju tālāk darīt. Kaut arī pieteicās interesents no Krievijas, arī viņš drīz vien zaudēja interesi, un galu galā Skrundas pašvaldība atrada par labāku atdot šo īpašumu valstij. Kopš 2018. gada janvāra bijušajā Skrundas militārajā pilsētiņā saimnieko Aizsardzības ministrija un tā ietilpst poligonā “Mežaine”, kur regulāri notiek starptautiskas militārās mācības kaujas operāciju veikšanai pilsētas apstākļos.
