1959. gada 4. jūlijā. Velnezera brīnumainie ūdeņi 0
Pirms 60 gadiem laikraksts “Cīņa” norādīja: “Rīgā netālu no Juglas atrodas Velna ezers. 1954. gadā pie tā sadalīja apbūves gabalus ap 200 individuāliem būvētājiem. Šodien šeit jau dzīvo ap 600 cilvēku. Sestdienas vakaros un svētdienās te ierodas arī daudz zaļumnieku. Bet ir viena nelaime, par ko sašutuši kā zaļumnieki, tā arī vietējie iedzīvotāji. Velna ezera “brīnumūdeņa” vilināti, te ierodas dažādi veļas mazgātāji no pilsētas centra, no Bolderājas un pat no Jelgavas gan kājām, gan ar smagām, gan vieglām automašīnām. Visā ezera apkārtnē ziepju putu piesātinātā zemē jau gadiem pat zāle neaug. Veļu žāvē jaunaudzēs, kas arī tiek iznīcinātas. Ja daudzi veļas mazgāšanu Velna ezerā uzskata par tradīciju, tad tā ir ļauna tradīcija, kas jāapkaro, lai tā neiznīcinātu jaunaudzītes un nesagandētu to cilvēku labsajūtu un veselību, kuri šeit dzīvo un atpūšas.” Mīkstā ūdens dēļ Velnezers vairākām rīdzinieku paaudzēm patiešām bija iecienīta veļas mazgāšanas un skalošanas vieta. Šo procesu nereti apvienoja ar peldēšanos avotainajā ūdenstilpē. Velnezera “veļas dienu” ainas iemūžinājis pat leģendārais fotogrāfs Vilis Rīdzenieks. Veļas mazgāšana 3,5 hektārus plašajā ezerā apsīka 60. gadu sākumā – daļēji tādēļ, ka mazgātājus sāka regulāri trenkāt miliči, gan arī tehnikas progresa dēļ, bet galvenokārt tāpēc, ka šī vieta zaudēja pievilcību. Ezera krastus apbūvēja piecstāvu ēkām, apkaime kļuva par mikrorajonu Jugla-3, un tas veicināja ezera piesārņotību.
