1919. gada 2. jūlijā. Igauņi Daugavas grīvā 0
Pirms 100 gadiem Igaunijas armija turpināja tā saukto Rīgas operāciju un tās eskadras karakuģi Daugavas grīvā iesaistījās apšaudēs ar vācu baterijām Mangaļsalā un Bolderājā, izsēdināja desantu Vecmīlgrāvī. Igauņu kuģi tāpat apšaudīja vācu karavīrus un landesvēristus, kas pa “Spilves ceļu” atkāpās no Bolderājas uz Jelgavu. Kā vēstīja “Jaunākās Ziņas”: “Caur šo nāca zem uguns arī Bolderājas miestiņš. Tā lādiņi ķēra Lielajā ielā namu, kurā dzīvoja vecais zvejnieks Mārtiņš Lūrs, pie kam pēdējais tika nogalināts. Blakus šai mājai savā bodītē tika nosista vecā bodniece Jēkabson.” Pēc vāciešu aiziešanas kontroli pār Bolderāju uzņēmās latviešu komandantūra un vietējie ugunsdzēsēji. Tikmēr Rīgā otro dienu turpinājās degšana vairākos namos, kas cieta iepriekšējās dienas artilērijas bombardēšanā. Igaunijas armija bija pārtraukusi centralizēto ūdensapgādi pilsētai un ugunsdzēsējiem ūdeni dzēšanai nācās vest no Daugavas. Tas krietni apgrūtināja dzēšanas darbus. Degšana Dr. Butula namā Baznīcas ielā 35 (tābrīža numerācija) turpinājās trīs dienas. Rīgu steigšus pameta Andrieva Niedras provāciskā valdība un pamazām arī vācu militārie spēki, kam sekoja vairāki tūkstoši vācbaltiešu bēgļu – civiliedzīvotāju. Rīgā iestādes savā apsardzībā pārņēma Jāņa Baloža komandētā latviešu brigāde.
