1899. gada 15. maijā. Kā pareizi kalpināt dabas spēkus 0
Pirms 120 gadiem “Dienas Lapa” atzīmēja: “Elektrotehniskā laukā sasniegti tagad tādi panākumi, ka spēku var pārvest uz ievērojamiem attālumiem un tur tad izlietot. Pa elektriskiem vadiem šādus spēkus iespējams novadīt desmitiem verstu tālu, tātad saprotams, ka fabriku var ierīkot tur, kur tai vieta visnoderīgāka un viņai vajadzīgo dzīšanas spēku piesūtīt. Vislielākā šāda spēka uzķeršanas ietaise atrodas pie Niagaras, no kurienes apkārtējās fabriku pilsētas dabun piesūtītus, kādus 100 000 zirgu spēkus. (…) Arī mūsu vecajā Daugavā un tāpat Rīgas tuvumā cilvēki tādam kapitālam nākuši uz pēdām.” Kā atzīmē avīze, esot idejas par iespējamo spēkstacijas būvi krāčainajā Doles salas galā. “Pateicoties šādam straujam ūdens kritumam, var izmantot ievērojamu spēku, kurš atronas Rīgas pilsētai, kā sakot, gandrīz durvju priekšā, tā ka būtu tīri par grēku, ja šie dabas spēki netiktu saimnieciskā ziņā izlietoti. Te nu bijušais Dvinskas–Vitebskas dzelzceļa direktors inženieris Karleila kungs 1897. gada decembrī griezies šinī lietā pie Rīgas biržas komitejas, attiecoties uz Daugavas ūdens spēka izmantošanu, ar saviem projektiem un priekšlikumiem.” Karleila kunga priekšlikums bija Sausajā Daugavā iepretim Doles muižai celt dambi ar slūžām un uzpludinājumu izmantot kuģošanai, bet galveno upes straumi novirzīt Lielajā Daugavā, kurai priekšā būtu dambis ar turbīnām. Otrajā variantā inženieris rosināja būvēt veselu dambju kaskādi ar “spēka ietaisi” aptuveni pie Olektes ietekas. Biržas komiteja Karleila priekšlikumus 1898. gadā gan bija izskatījusi un atzinusi par visumā “simpātiskiem”, tomēr norādīja arī uz virkni saimniecisku un administratīvas dabas grūtību. Tikmēr “Dienas Lapa” turpināja pastāvēt, ka “cilvēkam šinīs laikos jātur acis vaļā un jālūko dabas spēkus izmantot un kalpināt savā labā”.
