Pirms 250 gadiem plašās medībās kalnainajā un mežainajā Francijas dienvidu Ževodānas provincē (Lozēras departaments mūsdienās) beidzot izdevās nogalināt “Ževodānas nezvēru” – nezināmas sugas lielu dzīvnieku, kas gandrīz trīs gadus turēja šausmās visu apkārtni. Par Ževodānas nezvēra upuriem bija kļuvuši 200 – 300 cilvēki. Pārsvarā cilvēkēdājs uzbruka bērniem, sievietēm un vecākiem cilvēkiem, bet ļoti reti vīriešiem, kas spētu izrādīt pretestību. 1764./1765. gada ziemā uzbrukumi notika pat vairākas reizes dienā. Parasti tie beidzās ar upura nāvi. Nezvērs mērķtiecīgi izvēlējās tieši cilvēkus, nevairoties uzbrukt ne tikai vientuļiem gājējiem, bet pat bērnu grupām. Bija vairāki gadījumi, kad tas saplosīja ganus, ganāmpulkam nepievēršot nekādu uzmanību. Šī radība viesa māņticīgas bailes, jo allaž izvairījās no lamatām un pārsteidza ar viltību un gudrību. Tai daudzas reizes izdevās izvairīties no medniekiem, tamdēļ paklīda baumas, ka nezvērs ir vilkatis. Krodzinieks Žans Šastels, kam to izdevās piebeigt, bisi bija pielādējis ar sudraba lodi. “Ževodānas nezvēra” identitāte palikusi nenoskaidrota. Toreiz to uzskatīja par lielu vilku, taču apraksts un dzīvnieka uzvedība liek domāt arī par hiēnu, leopardu, jaguāru vai krietna izmēra vilka un suņa krustojumu.