1899. gada 7. februārī. Dzimis Jāņu aizliedzējs 3
Pirms 120 gadiem Iecavas pagasta zemnieka ģimenē piedzima latviešu komunists, Latvijas kompartijas centrālkomitejas (LKP CK) pirmais sekretārs no 1959. līdz 1966. gadam Arvīds Pelše. Lielinieku kustībā viņš iesaistījās jau 1915. gadā; bija 1917. gada Februāra revolūcijas un lielinieku apvērsuma, kā arī Krievijas Pilsoņu kara dalībnieks. Pelše pārdzīvoja staļiniskās tīrīšanas un pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā ieradās senču dzimtenē ieviest padomju varu.
Tā īsteni viņš varēja ķerties pie lietas pēc Otrā pasaules kara, ilgus gadus darbojoties kā LKP CK sekretārs propagandas jautājumos un izkopjot “buržuāziskā nacionālisma” apkarošanas prasmes. Pateicoties viņa intrigām, 1959. gada vasarā sakāvi piedzīvoja Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka Eduarda Berklava vadītā ”nacionālkomunistu” kustība.
Vēsturniece Daina Bleiere norāda, ka nav īsti zināms, kurš tieši 1959. gadā ieteica PSRS vadītājam Ņikitam Hruščovam LKP CK 1. sekretāra amatam atlaižamā Jāņa Kalnbērziņa vietā virzīt Pelši.
Lēmums tika pieņemts Maskavā – tur kādam viņš šķita “neaptraipīts” un “principiāls” komunists.
Pelše kā faktiskais republikas vadītājs sāka ar nacionālkomunistu vajāšanām un Jāņu svinēšanas neoficiālu aizliegumu. “Pelšes un viņa pēcteča Augusta Vosa laika republikas ekonomisko interešu aizstāvēšana bija tabu temats,” raksta Bleiere. Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas Latvijas kompartijas vadība nebrauca uz Maskavu cīnīties par republikas interesēm.
Latvijas PSR 60. gados sāk atpalikt no kaimiņrepublikām saimnieciski un bija pakļauta neierobežotai rusifikācijai. Toties Pelše 1966. gadā pārcēlās uz Maskavu un kļuva par PSKP CK Politbiroja locekli kā PSKP CK Partijas kontroles komitejas priekšsēdētājs. Starp visiem tā brīža Baltijas padomju republiku dižvīriem viņa karjera bija visveiksmīgākā.
