Pirms 570 gadiem bija “Otrās Romas” gals 4
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 570 gadiem turku sultāns Mehmeds II ar 80 tūkstošu vīru lielu karaspēku ieradās pie Bizantijas galvaspilsētas Konstantinopoles, tagad Stambulas, un nākamajā dienā uzsāka viduslaiku pasaulei simboliskās pilsētas aplenkumu no sauszemes un jūras. Agrākās Austrumromas impērijas jeb Bizantijas varenība jau sen bija pagātne, kamēr turki bija sākuši Osmaņu impērijas veidošanu, praktiski pakļāvuši visu Mazāziju (tagadējā Turcijas teritorija), uzsākuši Grieķijas un Balkānu reģiona iekarošanu.
Aplenkuma brīdī Bizantijai bija palikusi tikai Konstantinopoles pilsēta un neliela teritorija ap to Eiropas krastā. Pilsētu aizstāvēja ne vairāk kā 10 tūkstoši karotāju, tostarp ap trīs tūkstoši brīvprātīgo no visas Eiropas. Tomēr ārējā palīdzība pret osmaņu pārspēku bija niecīga – tā laika Rietumeiropas valdnieki vai nu nejutās ieinteresēti Konstantinopoles un Bizantijas valsts liktenī, vai arī to spēki bija pārāk vāji, lai sniegtu jūtamu palīdzību.
Aplenktā pilsēta pēc ilgām artilērijas apšaudēm un varonīgas pretošanās tika ieņemta 29. maijā. Uzskata, ka pēdējā kaujā uz Konstantinopoles mūriem krita arī Bizantijas pēdējais imperators Konstantins IX. Hronikās apgalvots, ka pilsētas ieņemšanā liela loma bijusi kādam no Eiropas nākušam lielgabalu meistaram, kristietim, vārdā Orbans jeb Urbans. Viņš sākotnēji kalpojis Bizantijas imperatoram, bet tad pārgājis pie sultāna, kurš maksāja vairāk.
Tieši Orbana izgatavotie dažāda kalibra lielgabali, no kuriem jaudīgākais spējis šaut pat ar 500–600 kg akmens vai metāla lodēm, sagrāva par nesagraujamiem uzskatītos Konstantinopoles mūrus. Vēsts par “otrās Romas” krišanu musulmaņu rokās šokēja tā laika Rietumu pasauli un sākumā pat šķita neticama. Tā iezīmēja vesela laikmeta beigas. Daļa Rietumu vēsturnieku šo uzskata par robežšķirtni, kad noslēdzies viduslaiku periods un sākušies jaunie laiki.
Daudzi no Bizantijas bēgļiem pārstāvēja zinātnes un kultūras aprindas. Ir versija, ka ar grieķu kultūru pārstāvošo bizantiešu izklīšanu Rietumos sākusies pastiprinātā interese par antīko pasauli un kā sekas – slavenais renesanses un humānisma laikmets Eiropā. Tikmēr turki ieguva pilnīgu kontroli pār Vidusjūras un Melnās jūras šaurumiem, Vidusjūras austrumdaļu un sekojošajos gadsimtos, pastiprinot ekspansiju, jau lūkojās uz Eiropas centrālās daļas iekarošanu.
