1933. gada 4. aprīlis. Atkārtoti ievēlēts pēdējais prezidents saskaņā ar Satversmi 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem Saeimā notika pirmskara Latvijā pēdējās konstitucionālās Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas. “Valstsprezidenta vēlēšanas bija pievilkušas daudz publikas, arī stāvvietas bija aizņemtas. Diplomātu sēdekļos ieradušies arī ārvalstu sūtņi. Valdības sēdekļos ministri kuplā skaitā,” situāciju novērtēja “Jaunākās Ziņas”. Vēlēšanās ar 52 balsīm “par” jau pirmajā kārtā uz atkārtotu termiņu ievēlēja bezpartejisko Albertu Kviesi, kurš pirmo reizi bija iebalsots 1930. gadā un kura atkārtoto uzvaru prognozēja jau vairākas nedēļas pirms vēlēšanām.
Balsojuma brīdī zālē atradās 97 deputāti. 25 nobalsoja par sociāldemokrātu virzīto Paulu Kalniņu, kam gan nebija izredžu, jo pilsoniskās partijas un daļa nacionālo minoritāšu deputātu vienojās par Latviešu zemnieku savienības nominēto juristu Kviesi. Savukārt “strādnieku un zemnieku” frakcijas, būtībā komunistu, kandidāts Miķelis Bite saņēma 9 balsis, bet 10 klātesošie deputāti no balsošanas atturējās. Kalniņš, jau būdams Saeimas priekšsēdētājs un reizē kandidāts, nebalsoja.
Tā kā intriga iztrūka, ziņkārīgā publika Saeimas zāli pameta un deputāti atlikušo sēdes laiku pavadīja ikdienišķāku lietu risināšanai – sprieda par līgumu slēgšanu ar cukurbiešu audzētājiem, Varakļānu pilsētas robežām, pieņēma 3. lasījumā Likumu par īpašuma iegūšanu uz noilguma pamata Latgalē, Likumu par zemes atsavināšanu Alsungas–Kuldīgas dzelzceļam un Likumu par patentes nodokli parfimērijai. Valsts prezidenta svinīgā solījuma došanu Kviesim nozīmēja uz 11. aprīli. Jāpiebilst, ka šī bija otrā reize, kad sociāldemokrāts Kalniņš zaudēja pilsoniskajam Kviesim. Tā bija noticis arī 1930. gadā. Alberts Kviesis saglabāja amatu arī pēc 1934. gada 15. maija Kārļa Ulmaņa apvērsuma.
Viņa pilnvaru laiks beidzās 1936. gada aprīlī.
