1923. gada 22. marts. Dzimis pantomīmas ģēnijs Marsels Marso, kurš iedvesmojis mūsu Robertu Ligeru 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem miesnieka ģimenē Strasbūrā piedzima leģendārais mīms, pantomīmas kā “klusējošās mākslas” izkopējs un popularizētājs Marsels Marso, īstajā uzvārdā Mangels. Viņa vecāki bija ebreji – tēvs izceļojis no Polijas, māte no Ukrainas. Kara laikā Marsels kopā ar brāli darbojās franču pretestības kustībā un tur arī pieņēma uzvārdu Marso. Vēlāk mākslinieks apgalvoja, ka par mīmu nolēmis kļūt piecu gadu vecumā, kad kino redzējis Čārlija Čaplina mēmā kino komēdijas.
Čaplinu viņš uzskatīja par savu pirmo skolotāju, kurš no mēmā kino aktieriem vienīgais tik konsekventi lietojis mīmiku. Marso pantomīmas karjera sākās 1947. gadā. Uz skatuves viņš bija klauns Bips. 50. gadu sākumā Marso izveidoja mīmu trupu – tobrīd vienīgo pantomīmas ansambli pasaulē. Pasaules slavu viņš guva 50. gadu vidū, vispirms iekarodams ASV, tad dodoties pasaules turnejās. Gūtā atzinība ļāva dzimtenē izveidot vairākas mīmu skolas. Klauns Bips bija viena no retajām Rietumu populārās mākslas zvaigznēm, kas vairākkārt viesizrādēs apmeklēja PSRS. Tostarp 1964. gada nogalē arī Rīgu.
Žestus un izteiksmes priekšnesumos Marso bija noslīpējis līdz perfektumam, jo uzskatīja, ka pantomīmas izrādes nepieļauj improvizēšanu. Konkrētās izrādes konkrētas etīdes bija ar vienām un tām pašām kustībām, turklāt vienā laika intervālā un ar noteiktu roku kustību diapazonu. Lielā mērā pateicoties viņam, pantomīma kā kustību teātris kļuva populāra Eiropā un pasaulē.
Marso iedvesmoja arī Dailes teātra aktieri Robertu Ligeru (1931–2013), kurš 50. gadu beigās Rīgas celtnieku kultūras namā “Oktobris” izveidoja padomju periodā slaveno ansambli “Rīgas pantomīma”. Ligers intervijās piemin, ka pirmajās izrādēs izmantotas kustību pozas no ansamblī nonākušās grāmatas par Marselu Marso. Ligers, nenoliedzot Marso meistarību, pantomīmā gan meklēja savus ceļus un bija mīmu saspēles mākslas, ne individuāla snieguma piekritējs.
