Pirms 30 gadiem ārvalstnieku ieceļošanai Latvijā ieviesa vīzu režīmu 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem saskaņā ar 19. februārī pieņemto Latvijas valdības lēmumu “Par Latvijas Republikas ieceļošanas vīzu izsniegšanas kārtību un valsts robežu šķērsojošo personu kontroli” ārvalstnieku ieceļošanai Latvijā ieviesa vīzu režīmu.
Tas neattiecās uz Lietuvu, Igauniju, Poliju, Ungāriju un Lielbritāniju, ar kurām Latvijai bija noslēgts bezvīzu režīms. Nebija noslēpums, ka jaunais režīms pārsvarā bija domāts ieceļotāju kontrolei no austrumiem.
Pirmkārt jau pauninieku izskaušanai un Krievijas militārpersonu braukāšanas ierobežošanai. Valdības apstiprinātais cenrādis maksu par vīzām un ar to izsniegšanu saistītajiem pakalpojumiem noteica ASV dolāros.
Piemēram, vienreizēja privātā vīza, ko izsniedza Latvijas konsulārajās pārstāvniecībās ārzemēs, maksāja 10 dolāru. Ja to kārtoja robežpārejas punktā – 20 dolāru. Par vīzu ar derīguma termiņu līdz vienam gadam, ja saņemta termiņuzturēšanās atļauja, prasīja 50 dolāru. Lielā mērā izcenojumi atbilda tolaik pieņemtajām summām, kādas no Latvijas pilsoņiem par iebraukšanu pieprasīja citās Eiropas valstīs. Jāpiebilst, ka vīzas iebraukšanai Latvijā gan varēja saņemt Rīgas ostā, lidostā un robežpārejas punktos, taču ne uz dzelzceļiem, rēķinoties, ka katrā vilciena sastāvā varēja būt simtiem pasažieru. Vīzu noformēšana tad neizbēgami saistītos ar vilciena aizkavēšanu un citiem sarežģījumiem.
Pilsonības un imigrācijas departamenta amatpersonas un robežsargi vīzas robežpārejas punktos sāka pieprasīt naktī uz 21. martu, un prognozējami, ka vienā daļā pie padomju “brīvības” laikiem pieradušo sākotnēji tas raisīja izbrīnu un sašutumu, tāpēc robežpārejas punktos dežurēja pastiprinātas policijas un robežsargu vienības.
Robežu slēgšanas pārejas laiks ilga līdz aprīļa vidum. Sākumā bijušās PSRS vietā tapušo valstu pilsoņiem, kas bez vīzām ieceļoja pa dzelzceļu, uz robežas tikai iespieda pasēs zīmogu, ka tie ir brīdināti par vīzu vajadzību. Pielaidību daļēji noteica apstāklis, ka Krievija bija kavējusi Latvijas konsulātu darbības sākšanu Pleskavā un Sanktpēterburgā, tā apgrūtinot dokumentu kārtošanu.
