Pirms 150 gadiem piedzima viens no Latvijas Neatkarības kara ievērojamākajiem karavadoņiem Jorģis Zemitāns 4
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 150 gadiem Skrīveru pagasta zemnieka ģimenē piedzima viens no Latvijas Neatkarības kara sākuma posma ievērojamākajiem karavadoņiem, Igaunijā izveidotās Ziemeļlatvijas brigādes komandieris un 1919. gada jūnija Cēsu kauju dalībnieks Jorģis Zemitāns.
Guvis militāro izglītību cara Krievijas karaskolās, Zemitāns Pirmā pasaules kara sākumā piedalījās Krievijas armijas iebrukumā Austrumprūsijā, tika kontuzēts un 1915. gada februāra beigās krita gūstā.
Sekojošos kara gadus Krievijas armijā apakšpulkveža pakāpei izvirzītais virsnieks pavadīja gūstekņu nometnē, bet pēc atbrīvošanas un atgriešanās jau 1918. gada 3. decembrī iestājās Latvijas Pagaidu valdības karaspēka rindās. Zemitāns bija pazīstams kā drosmīgs, izlēmīgs, taču reizē patmīlīgs un darbībās nepārdomāts komandieris.
Viņa vārds saistās ar skandalozo vienošanos, saskaņā ar kuru Igaunija piekrita latviešu vienību formēšanai tās teritorijā un apgādei apmaiņā pret solījumu, ka pēc kara igauņiem tiks atdoti vairāki pierobežas pagasti.
Ziemeļlatvijas brigāde ar Zemitānu priekšgalā gan tika izveidota, taču vienošanos par pagastu atdošanu Latvijas valdība vēlāk neatzina, jo Zemitānam neviens šādas pilnvaras nebija devis.
Tā sauktās Ziemeļarmijas un tās komandiera slavas brīdis bija līdzdalība vācu sakāvē Cēsu kaujā kopā ar Igaunijas armiju. Pēc Cēsu kaujām Zemitāns baltā zirgā un viņa karavīri 1919. gada 6. jūlijā svinīgi iesoļoja Rīgā, kur, tiesa, jau atradās nākamā ģenerāļa Jāņa Baloža komandētās latviešu vienības, kas Cēsu kauju laikā faktiski bija saglabājušas neitralitāti.
Sasteigtās atkāpšanās dēļ Rīgas bermontiādes sākumā Zemitāna turpmākā karjera gan vairs nebija tik spoža. Viņu atcēla no frontes komandiera amata un drīz ieskaitīja rezervē, bet 1922. gadā atvaļināja no armijas. Atstumšana un uzskats, ka viņam netiek parādīts pienācīgs gods, dziļi aizvainoja pulkvedi Zemitānu.
Mūža pēdējos gadus viņš vadīja vientulībā. Pēc nāves apbedīts Brāļu kapos Rīgā. Mūsdienās Latvijā četrās vietās ir atrodamas Jorģa Zemitāna vārdā nosauktas ielas – Rīgā (arī laukums), Liepājā, Strenčos un dzimtajos Skrīveros.
