Pirms 150 gadiem piedzima izcilais valodnieks un 19. gs. atmodas aktīvists Jānis Endzelīns 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 150 gadiem Kauguru pagasta Mičkēnos piedzima latviešu literārās valodas un rakstības izkopējs, jaunu vārdu un terminoloģijas veidotājs Jānis Endzelīns – valodnieks, kuru godā kā jaunas valodniecības nozares – baltistikas – pamatlicēju un kura pētījumus zināja arī aiz Latvijas robežām.
Nereti runā par “Endzelīna fenomenu”, jo valodniecībai un latviešu valodas tīrības uzmanīšanai viņš veltīja visu savu dzīvi un tik daudz grāmatu un publikāciju kā Endzelīnam nav nevienam starp latviešu valodniekiem. Tam klāt vēl nāca vispārēja atpazīstamība sabiedrībā. “Latvijas Universitātē profesors nodibināja pasaulē pirmo Baltu filoloģijas nodaļu.
Uz zinātniskiem pamatiem veidoja un izkopa vienotu latviešu literāro valodu un rakstību, latvisku terminoloģiju, paplašināja vārdu krājumu un risināja aktuālus valodas prakses jautājumus izglītībā un kultūrā,” par viņu teikts Nacionālajā enciklopēdijā. Pagājušā gadsimta 30. gados mēdza atzīmēt, ka Endzelīns “atdevis” latviešiem kuršus, atzīdams tos par baltiem, kaut agrāk kuršus pieskaitīja somugriem. Lēš, ka no Endzelīna piedāvātajiem jaunvārdiem dzīvē ieviesušies ap 25%. Piemēram, “dotumi”, “izcilība”, “iznirelis”, “labestība”. Tajā pašā laikā vietu valodā nav atraduši vārdi “brīvgaris” (brīvdomātājs), “diegums” (brošūra), “divatnis” (dublikāts), “celturis” (lifts).
Taču pirms 190 gadiem, 1833. gada 22. februārī krodzinieka ģimenē Jaunpiebalgā pasaulē nāca vēl kāda latviešu kultūrvēsturei nozīmīga personība – dzejnieks, žurnālists, pedagogs un mūziķis Jēkabs Zvaigznīte. Zvaigznīti novērtē kā vienu no ievērojamākajiem 19. gadsimta 50.–60. gadu latviešu nacionālās atmodas aktīvistiem. Uzskata, ka viņš pirmais sarakstījis vai adaptējis latviešu valodā pasakas bērniem, pirmais jau 1860. gadā sācis vākt un izdot latviešu tautasdziesmas un, iespējams, pirmais publiskos rakstos sācis lieto jēdzienu “Latvija”.
