1753. gada 9. februārī. Dzīvnieku gleznotājs no Jelgavas 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 270 gadiem luterāņu mācītāja ģimenē Jelgavā piedzima vācbaltu mākslinieks Johans Heinrihs Baumanis, kurš Latvijas mākslas vēsturē pazīstams kā izcils animālists, tas ir, dzīvnieku gleznotājs. Dzīves laikā Baumanis bija ļoti populārs vācbaltu muižniecības un pilsonības aprindās. Viņa gleznas par medību un dzīvnieku tematiku, tāpat atsevišķus portretus varēja ieraudzīt daudzās muižās kā Latvijas, tā Igaunijas teritorijā.
Par mākslinieku Baumanis kļuva apstākļu sakritības pēc – vecāki vēlējās, lai arī viņš kļūtu par mācītāju, tādēļ 20 gadus veco jaunekli nosūtīja Erfurtes universitātē studēt teoloģiju. Taču puisis paralēli studijām ņēma glezniecības stundas pie tolaik slavenā Jakoba Samuela Beka, kurš specializējās dzīvnieku atveidošanā baroka stilā. Pēc universitātes pabeigšanas Baumanis 1776. gadā atgriezās mājās un tā vietā, lai sāktu mācītāja karjeru, pilnībā nodevās glezniecībai.
Kā gleznotājs viņš bijis ļoti ražīgs un mūža gaitā darinājis 1713 darbus, no kuriem līdz mūsdienām saglabājušies 43. Laikabiedru vidū viņš kļuva pazīstams arī kā aizrautīgs mednieks. Šī aizraušanās palīdzēja mākslas jomā, jo dzīvnieki Baumaņa darbos anatomiski atveidoti ļoti precīzi. Gleznojot un medījot viņš daudz ceļoja pa Vidzemes un Kurzemes muižām, devās ekspedīcijās uz Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas teritorijām.
Medību piedzīvojumus Baumanis īsu, humoristisku stāstu veidā apkopoja grāmatā. Tā kļuva populāra un stilistiskās līdzības dēļ autoru iesauca par “Kurzemes Minhauzenu”. Jāatzīmē, ka Baumanis kā literāts viens no pirmajiem uzrakstīja vairākas ludziņas latviešu valodā, cita starpā arī latviešiem domātas bēru runas un vairākas publikācijas 19. gadsimta sākuma latviešu periodikā. Mūža nogali Johans Heinrihs Baumanis pavadīja Mazjumpravmuižā pie Rīgas, kur arī nomira un tika apbedīts Katlakalna kapos.
