1923. gada 6. februārī. Latviešu valodas pārbaudes valsts ierēdņiem 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Latvijas valdības sēdē pieņēma papildinājumus noteikumos par valsts ierēdņu pārbaudēm valsts valodas prašanā. Paši noteikumi bija izstrādāti un pieņemti 1921. gada nogalē, taču praksē pierādījās, ka ne mazums ierēdņu cittautiešu latviešu valodu joprojām neprot un nespēj arī ātri vajadzīgajā līmenī iemācīties.
Galvenokārt tas attiecās uz Latgali, kuras dēļ labojumus nācās pieņemt. Janvārī īpašā Izglītības ministrijas komisija tur trīs dienu laikā bija pārbaudījusi 230 ierēdņu, no kuriem valodas pārbaudījumu izturēja mazāk nekā 10% jeb 20 personas. Pārbaude sastāvēja no īsas sarunas, kā arī teksta tekošas nolasīšanas un atstāstīšanas.
Tam bija jānotiek pareizā valodā, ievērojot gramatiku. “Dažiem ierēdņiem deva pēceksāmenu, bet daudzi prata valsts valodu tik slikti, ka viņu tālāka palikšana valsts dienestā atstāta attiecīgo iestāžu noteikšanai. Vairākas personas uz pārbaudīšanu nemaz nebija ieradušās,” tā gada 23. janvārī situāciju aprakstīja “Latvijas Vēstnesis”.
Prese ziņoja, ka Rīgā īpaši daudz latviešu valodas nepratēju esot Mežu departamentā, tāpat bēdīga situācija bija dzelzceļa darbinieku vidū. Piemēram, pārbaudot valsts valodas zināšanas 273 dzelzceļa ierēdņiem nelatviešiem Vidzemē, Kurzemē un Latgalē, atklājās, ka eksāmenu izturējuši 95.
Valdības pieņemtie pārbaužu noteikumu labojumi deva tiesības atbildīgajām amatpersonām vajadzības gadījumos pagarināt termiņus atsevišķu valsts darbinieku pārbaudei, dodot tiem laiku latviešu valodas apgūšanai vēlākais līdz 1923. gada beigām. Iecietīga izturēšanās gan tika praktizēta vien pret tiem speciālistiem, bez kuriem bija grūti iztikt un kam nevarēja uzreiz atrast aizvietotājus. Mazāk kvalificētos, ja tie joprojām nepārvaldīja latviešu valodu, kā prasīts, pavasarī sāka atlaist. Savukārt atstātajiem pārbaudes atkārtoja 1924./1925. gadā.
