1933. gada 2. februārī. Matisona un bezdarbnieču tracis Cēsīs 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem Cēsu pilsētas valdes namā notika tracis, par kuru runāja ne tikai Cēsīs. Proti, pilsētā no Rīgas ieradās 4. Saeimas Strādnieku un zemnieku frakcijas (komunistu) deputāts Augusts Matisons, kurš ap pusdienlaiku sapulcināja kareivīgi noskaņotas vietējās bezdarbnieces un ieveda tās Cēsu pilsētas valdes telpās.
“Tur sievietes pieprasīja tūlīt izsniegt visām bezdarbniecēm naudas pabalstus, apģērbus un tā tālāk. Kad valdes locekļi uzaicināja atstāt telpas un ievēlēt delegāciju sarunu vešanai, sievietes sacēla lielu traci, kliedza un draudēja valdes locekļus sist.
Sevišķi izaicinoši izturējās bijušā Saeimas deputāta Austra Bērziņa māsa Helēne Bērziņa.
Viņa kūdīja citas bezdarbnieces un aicināja tagadējo valdību padzīt ar rungām.
Ar katru minūti izturēšanās kļuva draudošāka un varēja sagaidīt pilsētas valdes telpu izdemolēšanu. Izsauca policiju, kas sievietes izraidīja no pilsētas valdes nama un izklīdināja. No telpām izraidīja arī deputātu Matisonu, kurš mēģināja pretoties, bet, redzot policijas pārspēku, atrada par labāku pazust.
Par pretošanos policijai aizturētas vairākas personas, kuras pēc protokolu sarakstīšanas atbrīvoja. Apcietinājumā paturēja vienīgi Helēni Bērziņu,” par notikumiem vēstīja “Jaunākās Ziņas”. Jāatzīmē, ka minētais Augusts Matisons bija tas pats, par kuru vēlāk 80. gados Ojāra Vācieša un Imanta Kalniņa “Balādē par Matisonu” dziedāja grupa “Menuets”.
Savukārt Helēne Bērziņa bija tās pašas ideoloģijas piekritēja, kuru pārstāvēja viņas brālis, agrākais Strādnieku un zemnieku frakcijas, tas ir, komunistu deputāts Austris Bērziņš. Pilsoniskā “Cēsu Avīze” zināja stāstīt, ka galvenās nemieru cēlājas bijušas dažas gados jaunas bezdarbnieces, kuras strādāt vairoties, toties labprāt apmeklējot ballītes un vakaros pastaigājoties pa Rīgas ielu:
“Šo jaunavu nolūks bijis panākt, lai pilsētas valde siltas zupas vietā viņām izsniedz naudu, ar ko iegādāties zīda zeķītes un pūderi. T
amdēļ viņas arī savu zupu izlējušas uz ielas, teikdamas, lai dodot to cūkām.
Lielākā daļa bezdarbnieču, kuras patiesi sajūt trūkumu, ir ļoti pateicīgas par siltām pusdienām un novēršas no trača rīkotājām.”
