1923. gada 1. februāris presē, plostnieku laiki. Kokmateriāli no Krievijas Rīgā tiek iepludināti pa Daugavu 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem prese vēstīja, ka aizvadītajā 1922. gadā pa Daugavu līdz Rīgai no Krievijas nopludināti 1182 plosti jeb vairāk nekā 266 tūkstoši baļķu, neskaitot apstrādātus kokmateriālus, no kuriem uz ārzemēm bija eksportēta 3351 standarta planka un 242 kubikasis stutmalkas. Par iepludināto apaļkoku apstrādi “Latvijas Kareivis” uzsvēra: “Materiāli pārstrādāti vietējās nelatviešu koku apstrādāšanas iestādēs – pie “Krēmera”, “Billa” un “Emolipa”.” Gadsimtiem praktizētā plostu pludināšana pa Daugavu no Krievijas pēc piespiedu pauzes Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara laikā bija atsākusies 1921. gada aprīlī, kad Latvija un Padomju Krievija bija noslēgušas mieru un pirmos plostus svinīgi apraudzīja gan Latvijas valdības delegācija, gan Padomju Krievijas sūtnis Jakovs Gaņeckis.
Pirms naftas un minerālmēsliem galvenā Krievijas tranzītprece Latvijā bija pa Daugavu pludinātie koki, kurus Rīgas ostā krāva kuģos un veda tālāk uz Rietumiem. Latvijas budžetam pienācās muitas un vietu nomas maksas. Kaulēšanās arī toreiz nebija sveša. Padomju puse centās diversificēt koku tranzīta ceļus, daļu pa dzelzceļu vedot uz Klaipēdas ostu. Rīgā Krievijas baļķiem Daugavā pie Lucavsalas jeb Lucavas Daugavā tika ierīkota īpaša uzkrāšanas vieta – “plostu dārzs” ar aptuveni 120 tūkstošu baļķu ietilpību. Pagājušā gadsimta 20.–30. gados Rīgā sezonā ieradās vidēji ap 2000 Krievijas plostu ar miljons baļķiem.
Sākotnēji plostus līdz Pierīgas Jumpravmuižai stūrēja krievu un baltkrievu plostnieki, bet 1932. gadā to pārtrauca. Citējot avīzes: “Šovasar Krievija neatļauj nevienam savam plostniekam iebraukt Latvijā, jo agrākos gados, iepazīstoties ar normālas dzīves apstākļiem Latvijā, plostnieki savās mājās izrādījušies par lieliem nemiera sējējiem. Tagad Latvijas plostnieki Krievijas plostus saņem aiz robežas – pie Novoje Selo tikai tad, kad Krievijas plostnieki ir jau noņemti.” Latvijai nebija iebildumu, jo starp iebraucējiem netrūka čekistu un aģitatoru, kuri lūkoja ievest komunistisko literatūru vai nodarbojās ar spiegošanu un musināšanu.
