1533. gada 25. janvārī. Henrija VIII svarīgākās laulības 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 490 gadiem Anglijas karalis Henrijs VIII oficiāli apprecēja savu otro sievu, Viltšīras grāfa meitu Annu Boleinu. Boleina bija karaļa pirmās, no katoļu baznīcas viedokļa tobrīd joprojām vienīgās un likumīgās sievas Aragonas Katrīnas galmadāma. Apprecot Boleinu, Henrijs VIII, kurš, kā zināms, vēlāk kļuva slavens ar to, ka mūža laikā precējās sešas reizes, izdarīja divas Anglijas nākotnei izšķirošas lietas – pirmkārt, viņš izrāva savu valsti no Romas pāvesta ietekmes, iedibinot no Anglijas monarha gribas atkarīgo anglikāņu baznīcu, kuras galva bija Kenterberijas arhibīskaps.
Romas pāvests Henrijam VIII šķiršanos ar pirmo sievu, katolieti Aragonas Katrīnu bija liedzis, bet jaunais Kenterberijas arhibīskaps nekavējoties pasludināja laulību par šķirtu, formāli novācot šķēršļus kopdzīvei ar Annu Boleinu. Saniknotais pāvests par to izslēdza arhibīskapu Tomasu Kranmeru un Henriju VIII no baznīcas, taču monarham tas maz ko nozīmēja. Otrkārt, karaļa jaunajā laulībā jau 1533. gada septembrī piedzima nākamā karaliene Elizabete I – personība, kuras valdīšana ilgtermiņā padarīja Angliju par vienu no ietekmīgākajām Eiropas valstīm.
Henrijs VIII par Elizabetes piedzimšanu tomēr bija vīlies, jo izmisīgi vēlējās dēlu, kam pēc tā laika paražām vienīgajam būtu troņa mantošanas tiesības. Novērsies no Annas Boleinas, viņš apsūdzēja sievieti valsts nodevībā un sazvērestībā pret karali. 1536. gada maijā karalienei nocirta galvu, bet Henrijs VIII jau lūkojās pēc trešās sievas, galmadāmas Džeinas Seimūras.
No visām Henrija VIII sievām Anna Boleina tomēr palikusi kā britu vēsturē nozīmīgākā. Viņas traģiskais, taču spilgtais mūžs kalpojis par iedvesmu daudzām gleznām, romāniem un lugām, vēlāk arī filmām un TV seriāliem.
