1873. gada 12. janvārī. Leģendārais olimpietis 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 150 gadiem Atēnu nomalē, nabadzīga zemnieka, minerālūdens pārdevēja ģimenē piedzima vēlākais grieķu nacionālais varonis, 1896. gadā atjaunoto mūsdienu olimpisko spēļu pirmais uzvarētājs maratonā Spiridons Luiss. Gluži kā viņa tēvs, arī Luiss jaunībā darbojās kā ūdens nesējs, bet viņa skriešanas dotumus karadienesta laikā ievēroja un novērtēja puiša komandieris pulkvedis Papadiamantopuls. Kad 1896. gadā notika gatavošanās olimpiskajām spēlēm, pulkvedis vadīja gargabalnieku atlasi un pamudināja tajā piedalīties arī Luisu, kurš gan pārbaudē nebija pirmais. Leģendārās sacensības notika 10. aprīlī. Maratona distance pirmajā olimpiādē bija 25 jūdzes jeb aptuveni 40 kilometri, nevis 42,195 km kā šobrīd. Uz starta līnijas nostājās 17 pretendenti, no kuriem vairāki bija titulēti vidējo distanču skrējēji. Vairākums, sākot ar pārāk augstu tempu, izstājās jau distances otrajā pusē, kamēr Luiss un vēl divi grieķu skrējēji, kas vēlāk ieņēma attiecīgi otro un trešo vietu, demonstrēja lielisku izturību. Leģenda stāsta, ka 10 km pirms finiša Luiss iestiprinājies ar glāzi vīna, ko viņam pasniedza kāda krodziņa īpašnieks. Pēc citām ziņām, tas bijis nevis vīns, bet konjaks. Luiss izvirzījās vadībā 33. kilometrā un par milzīgu sajūsmu mājinieku publikai pirmais finišēja Atēnu “Panathinaiko” stadionā ar rezultātu 2 stundas, 58 minūtes un 50 sekundes. Uzvara atnesa vispārēju atpazīstamību un godāšanu, taču ne īpašu materiālo labklājību. Dzimtajā ciemā viņš saņēma mazu zemes gabalu un kļuva par zemnieku ar nelielu mūža pensiju. 1926. gadā Luiss iekļuva nepatikšanās, jo bija viltojis karaklausības dokumentus. Viņam piesprieda gadu ieslodzījumā, tomēr beigās apžēloja. 1936. gadā maratona uzvarētājs bija 1936. gada olimpisko spēļu Berlīnē goda viesis. Četrus gadus vēlāk viņš nomira no sirdstriekas.
