1923. gada 11. janvārī. Rūras reģiona okupācija 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem, vēloties piespiest Pirmo pasaules karu zaudējušo Vāciju nekavēt 1919. gada Versaļas miera līgumā paredzēto reparāciju, tas ir, kara kontribūciju izmaksas, pirmkārt akmeņogļu piegādes, Francija un Beļģija ieveda karaspēku Vācijas industriāli attīstītajā Rūras reģionā. Rūras okupācija ilga līdz 1925. gada augusta beigām. Kaut operācijai it kā nebija karadarbības raksturs,
gan toreiz, gan arī mūsdienās tā tiek vērtēta negatīvi, jo situāciju pasliktināja vēl vairāk. Gan ekonomiski, gan politiski, jo kā labējā, tā kreisajā spārnā notika strauja radikalizācija, kuras augļus Vācija plūca 30. gados. Frančus uztvēra kā okupantus, un vēsturiskais naids, revanša vēlme auga. Vācijas Veimāras republikas valdība, protestējot pret svešā karaspēka klātbūtni, vispār apturēja reparācijās paredzēto izejvielu un naudas maksājumus, turklāt 13. janvārī kanclers Vilhelms Kuno oficiāli pasludināja Rūrā pasīvo pretošanos, kas paredzēja boikotu jebkādai sadarbībai ar okupācijas karaspēku un amatpersonām. Atsevišķos gadījumos spontāni sarīkoja sabotāžas aktus. Ar nepakļaušanos saistītos incidentos, kā arī okupācijas iestāžu tiesu piespriestajos nāvessodos dzīvību zaudēja 137 cilvēki. Traģiskākā bija “Esenes asiņainā sestdiena” 1923. gada 31. martā, kad konfliktā ar Krupa fabrikas strādniekiem, kas neļāva konfiscēt fabrikas auto, franču karavīri atklāja uguni pūlī, nogalinot 13 strādniekus. Notikumi Rūrā pasliktināja jau tā krīzē esošās Vācijas ekonomikas stāvokli, kurināja inflāciju. Vācu marka attiecībā pret ASV dolāru 18. janvārī bija 23 tūkstoši pret vienu dolāru. Rūras krīzes atbalsi juta visā Eiropā. “Kā Rūras okupācijas sekas jāuzskata arī zināms sastingums Liepājas jau tā pēckara laikā nelielā tranzītā un eksporttirdzniecībā. Vācijas kuģi līdz šim brauca par viszemākajām frakšu cenām, bet tagad tie vairs neuztur satiksmi ar Francijas un Beļģijas ostām un citvalstu kuģi atsakās braukt pa tik zemām cenām,” 1923. gada marta vidū konstatēja “Kurzemes Vēstnesis”. Bremzējās arī Rūras baseinā iegūtu ogļu piegādes.
